1775 – 1919

Visveiksmīgākais izglītības jautājumu risinātājs-hercoga Ernsta Johana dēls Pēteris Bīrons(1724.-1800.),kas radīja ‘’ar patvarīgas varas aktu kultūras institūciju ar paliekošu vērtību’’,un tā ir Academia Petrina Jelgavā.

Pēteris Bīrons – Kurzemes un Zemgales hercogs no 1769.gada. Pēc Polijas Lietuvas dalīšanas 1795.gadā saskaņā ar landtāga lēmumu atdeva zemi Krievijai par 2 miljoniem rubļu un mūža pensiju. 1775.gadā Jelgavā nodibināja augstskolu Academia Petrina.

‘’Pārņemot Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldību, hercoga Pētera dibinātā ‘’Academia Petrina’’ tika pārdēvēta  par Jelgavas akadēmiju (Academie zu Mitau). Baidoties no franču revolūcijas ietekmes, Krievija ierobežoja iespējas iegūt izglītību Rietumeiropā. 1798.gadā cars Pāvils I pievērsās universitātes dibināšanas jautājumam jauniegūtajās guberņās. Jelgavā sasauca guberņu muižnieku pilnvarotos. Vidzemes un Igaunijas muižnieki bija par universitātes atjaunošanu Tērbatā (Tartu), bet Kurzemes un Piltenes muižnieki iestājās par Jelgavu. Pāvils I sākotnēji izvēlējās Tērbatu, taču bijušajamKurzemes ģenerālgubernatoram P.Pālenam izdevās pierunāt Pāvilu I mainīt savu jau izdoto ukazu. 1800.gada 25.decembrī tika izdots jauns Pāvila I rīkojums:’’Vidzemei, Igaunijai un Kurzemei domāto universitāti, kuru bija paredzējis dibināt Tērbatā, pavēlam iekārtot Jelgavā…’’ Universitātes atklāšana tika izziņota 1801.gada 29.jūnijā par godu Pāvila I vārdadienai. Diemžēl 12.marta galma apvērsuma rezultātā Pāvilu I nogalināja. Cars Aleksandrs I izdeva rīkojumu  pārcelt universitāti uz Tērbatu. Jelgavas universitāte pastāvēja 109 dienas, un kaut arī netika atvērta mācībām, tā uzskatāma par pirmo universitāti Latvijas teritorijā. ‘’Academia Petrina’’godam nosargāja savas tiesības  būt par pirmo augstskolu Latvijā.’’ Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ‘’Jelgavas Vēstnesis’’2.04.2015

‘’Izglītības reforma un Edukācijas komisijas veidošana Rečā Pospolitā, kam tolaik bija pakļauta Kurzeme, līdz ar Pētera Bīrona izglītības un kultūras mecenāta centieniem ļāva dzimt šai Pētera akadēmijai, akadēmiskajai ģimnāzijai, kas bija jau pusceļš uz īstu universitāti’’, teikts Jāņa Stradiņa pētījumā. ‘’Ja šurp arī neatbrauca ne filozofs I.Kants, ne teologs Herders, ne vairāki citi aicinātie, tad Jelgavas profesoru skaitā bija izcilais zviedru mineralogs J.J.Ferbers, matemātiķis un astronoms V.Beitlers, tautsaimnieks Eizens, jurists un zinātņu vēsturnieks Bēzeke un daudzi citi, kas Pētera akadēmiju darīja spožu. Te darbojās astronomiska observatorija, tika izdoti kalendāri, laisti gaisā pirmie aerostati – mongolfjē (dzimtcilvēka dēls E.J.Bīnemanis). 1800.g. nogalē, jau pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, imperators Pāvils I Jelgavu ar Pētera akadēmiju nozīmēja par Baltijas guberņu iecerētās universitātes vietu. Kaut arī universitāte savu mājvietu galu galā atrada Tēbatā un Jelgava universitāti paturēja tikai 109 dienas, tomēr šis fakts nav izraujams no vēstures,’’ vēsta Jānis Stradiņš.

18.un 19. gadsimtā ar Academia Petrina vārdu bija saistīta daudzu zinātnes nozaru attīstība Baltijā.

Hercogs Pēteris pats gan nebija ieguvis pamatīgāku izglītību, tomēr viņš bija atsaucīgs un dāsns mākslas un zinātnes veicinātājs.Īstenais akadēmijas dibināšanas Jelgavā spiritus rector bija viņa kancelejas padomnieks- vadošais ministrs Frīdrihs Vilhelms fon Rezons.Pēc viņa ieteikuma hercogs uzaicināja Johanu Georgu Zulceru(1720.-1779.),filozofu un pedagogu no Berlīnes, kurš bija arī Prūsijas Zinātņu akadēmijas loceklis.Viņam vajadzēja izstrādāt iecerētās akadēmijas koncepciju, kas atbilstu tālaika modernākajiem priekšstatiem. Kā arī jāsagatavo priekšlikumi personāla sastāvam. Lai pildītu šo darbu, viņš nedevās uz Jelgavu, bet vadīja institūcijas izveidi no Berlīne.Sākotnēji Rezona nodoms bija dibināt pilntiesīgu universitāti, bet galu galā šie plāni sagruva, saskaroties ar jautājumu,ka tad būtu nepieciešama īpaša virslēņkunga, Polijas karaļa, un aiz viņa stāvoša pāvesta atļauja, kuru nebūtu vēlams prasīt jaunā veidojuma nepārprotami protestantiskās orientācijas dēļ. Tādēļ sākotnēji dibināja akadēmisku ģimnāziju-Academia Petrina.Tā bija ‘’pa pusei skola, pa pusei universitāte’’, tai bija visas augstskolas tiesības, bet tomēr tai nebija tiesību piešķirt akadēmiskos titulus.Teologi, civilie un militārie ierēdņi varēja pabeigt studijas akadēmijā, kamēr mediķi, juristi un filologi ieguva augstskolas diplomu tikai pēc papildus studijām- galvenokārt Vācijas universitātes.

Academia Petrina. Pirmā mācību iestāde Latvijā araugstskolas tiesībām. Sekmējusi latviešu kultūras un zinātnes pirmssākumus. Dibināšanas iniciatoru vidū matemātiķis Eilers un fiziķis Bernulli. Periods raksturīgs ar Eiropas līmeņa zinātnieku iesaistīšanu skolas mācību un zinātniskajā darbībā. Pirmais latviešu students Ernests Johans Bīnemanis, kļuvis par izcilu matemātiķi un papildinot zināšanas Londonā, kļuva par akadēmisko mehāniķi, pazīstams ar darbiem matemātikā, astronomijā un pirmais Latvijā, Academia Petrina pagalmā, demonstrēja gaisa balonu lidojumus.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


5 − 2 =

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>