Gaisotne Jelgavas skolās

Vācu laikā 1.ģimnāzijā mācījās tikai zēni, bet meitenes 2. Vidusskolā. Sarīkojumi, ekskursijas tiek aizliegtas, nekādas sabiedriskas dzīves. Darba dienests 2 mēneši vasarā katram skolēnam. Mācības no 1.oktobra līdz 15.aprīlim.

1943.gada decembrī visdrūmākie Ziemassvētki.

Ievērojamākais sarīkojums 1944.g.5.aprīlī absolventu izlaidums. Eksāmenu nebija. Izdod tikai apliecības par skolas beigšanu. Ievadījums izlaidumam, raksta Arturs Veisbergs, bija kopējs akts abām vidusskolām un arī skolotāju institūtam institūta aktu zālē, kur ieradās arī komisārs Medems ar vairākiem pavadoņiem. No Rīgas bija atbraucis departamenta direktors Kupčs.

Savu ģimnāzijas izlaiduma aktu nosvinējām tās pašas dienas vakarā , bez vācu kungu piedalīšanās, reizē atzīmēdami latviskās Hercoga Pētera ģimnāzijas 25 gadu pastāvēšanu.

Mūsu beidzamais akts bija latviski patriotisks, raksta Arturs Veisbergs.

1944.g. augustā Arturs Veisbergs aizbrauca no Latvijas.

Aprīļa vidū ģimnāzijā notika vēl iestāju pārbaudījumi, kad uz rudens semestri pieteicās jauni skolēni, tad sekoja gada noslēguma pedagoģiskās padomes sēde, kurai vajadzēja kļūt par pēdējo mūsu (Arturs Veisbergs) skolas skolotāju sanāksmi. Tas bija 1944.gada 24.aprīlī.

27.jūlijā, pēc smaga uzlidojuma, Jelgavu smagi nopostīja. Sākās Artura Veisberga trimdas ceļš.

Hercoga Pētera ģimnāzija un Rīgas 1.ģimnāzija savā laikā bojušas vienīgās valsts klasiskās ģimnāzijas ar lielu autoritāti sabiedrībā, 1940./41.gads un padomju varas nodibināšanās Latvijā skolu vēsturē deva pamatīgas izmaiņas un lielus zaudējumus.

Arturs Veisbergs:’’ Mūsu latviskās ģimnāzijas uzdevums bija izaudzināt tās absolventus par uzticamiem savas tautas dēliem un meitām.’’

Leave a Reply

Your email address will not be published.


8 − = 6

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>