1945 – 1948

Jelgavas 1. vidusskola – 1944.g. 1.septembrī. ‘’Pēc kara 1944./45.m.g. visas Jelgavas skolas atradās tagadējā 2.internātskolā (bijušajā bērnu namā), jo pilsēta bija sagrauta drupās. ‘’ Skolas buklets ‘’Jelgavas 1.vidusskola 1919.-1989.’’ vēsta – 1944.gada rudenī , kad Jelgava pārvērtās drupās, skolas uzsāk darbu vienā ēkā – bijušajā kurlmēmo skolā Filozofu ielā. Direktors ir A.Vilks. Pēc kara 1.vidusskolai pievieno 1.septiņgadīgo (Annas) skolu. 1.-7. klasei mācības notiek  Slimnicas ielā 12, vidusskolas klasēm – bijušajā vācu ģimnāzijā Skolotāju ielā 8. Par direktoriem strādā P.Bušs, I.Bērziņa. Līdz 1951.gadam 1.vidusskolā mācās tikai zēni.

Jānis Bērtulis Direktors, matemātikas skolotājs – piemērs mācību procesa organizēšanā. Vadīja fizikas un matemātikas apvienību, viņa metodes bija izmantojuši arī citi pedagogi, jo tās devušas acīmredzamus rezultātus. Taisnīgs, ciena citu darbu, prasa no citiem metodiski pareizu darbu mācību stundās.

1945. gada absolventi, 11.klase: Arnolds Ambults, Jānis Blīvis, Laimonis Gross, Orests Urbāns, Edgars Šenhofs, Ziedonis Neiberts, Harijs Lapainis, Alfreds Novogreckis.

Pētera Āna atmiņu stāsts

‘’1945.gadā es Jelgavā turpināju mācības 1.vidusskolā No iesaukšanas sarkanarmijā neizdevās izbēgt vecākajam brālim Viesturam (1925-2008), kuru 43.Latviešu strēlnieku gvardes divīziju nometināja Rīgā Krustabaznīcas kazarmās. Reiz, ciemojoties pie brāļa un sēžot Baltezerakrastā, viņa draugs Raimonds Sīlis piedāvāja veidot pretošanās grupu, kas gatavojās ‘’X’’ stundai-brīdim, kad rodas iespēja atjaunot Latvijas valsti. Pasaulē sākās ‘’aukstais karš’’, un tas stiprināja cerības. Šajā ‘’X’’ stundā latviešu karavīriem būtu masveidā jādezertē no divīzijas un kopīgi ar partizāniem jālikvidē komunistu aktīvistus, jāņem vara. Sapratām, ka būs vajadzīgi ieroči. Rīgā, Mežaparkā atradās trofeju ieroču un munīcijas noliktavas, kuru apsardzi varēja uzpirkt ar kandžu un speķi. Man uzdeva šo nozagto kara materiālu bāzi un uzņemt sakarus ar partizāniem. Ar pirmo uzdevumu tiku galā viegli,. Ieročus un patronas ievietoju tukšos stropos bišu dravā, kas piederēja mātes radiem, kuri dzīvoja meža malā pie Dalbes. Otrais uzdevums- atrast partizānus likās grūtāks, bet tad pēkšņi partizānimani atrada paši. Un tie bija mani pāris gadus vecākie draugi Žanis Liepa un Mārtiņš Broderis, kuri pazuda laukos 1944.gadā, kad vācieši draudēja iesaukt gaisa izpalīgos. Ar abiem kopā bija Jānis Māters, par kuru teica, ka viņš ir pazīstamā sabiedriskā darbinieka Māteru Jura mazdēls. Jānis bija no mums vecākais. Viņš pats veica vairākus terora aktus, tika sagūstīts un saņēma augstāko soda mēru – nošaušanu. Arī mūsu ‘’X’’ stundas sagatavošanas grupa iekrita. Mūs brāli notiesāja uz 25 gadiem. 1955.gadā Vorkutā piedalījāmies lielajā ieslodzīto dumpī. Padomju režīms bija kļuvis liberālāks un 1956.gadā mūs atbrīvoja.’’ Gaitis Grūtups ‘’Caur manu sirdi’’, 2009.

1946. gada absolventi, 11.klase: Imants Budriks, Osvalds Grants, Arvids Pūpa, Valtins Purmalis, Alfreds Sviķis, Visvaldis Sviķis.

Stāsts no PD, autors nezināms – ”Sākot ar 1946./ 1947.m.g. Jelgavas 1.vidusskola atradās Skolotāju ielā 8. Tā bija mūra ēka, ko mēdza saukt par ”Lielo” skolu, jo te mācījās vecāko klašu audzēkņi, jaunāko klašu audzēkņi mācījās t.s. ”mazajā skoliņā Slimnīcas ielā.
Šajā laikā Jelgavas 1.vidusskola bija zēnu skola, taču vēlāk tika pieņemts lēmums par jaukta tipa skolas veidošanu. Sākotnēji skolā nebija izveidota kabinetu sistēma. Pirmos izveidoja fizikas un ķīmijas kabinetus. Jāpiebilst, ka fizikas kabinets atradās pavisam atsevišķā ēkā, proti, Skolotāju ielā 6. Telpas bija šauras, klašu lielums bija atkarīgs no skolnieku skaita. Klases tīrīja apkopējas, un tās nebija īpaši noformētas. Remontu neveica ne skolēni, ne skolotāji. Sporta nodarbības lielākoties notika svaigā gaisā, jo atsevišķas sporta zāles nebija. Skolā bija viena aktu zāle, kurā notika gan sporta nodarbības, gan kultūras pasākumi, gan koru mēģinājumi. Skolas kārtība paredzēja, ka siltālaikā skolēniem bija starpbrīži jāpavada pastaigājoties skolas pagalmā, bet kad laika apstākļi to neļāva, skolēni bija spiesti pastaigāties pa pāriem sporta zālē. Skolas dzīve tā laika skolēniem noteikti asociējās ar fizisko darbu, skolniekiem bija jāpiedalās talkās un jāstrādā kolhozā. Skolai arī tika piešķirta ferma Miezītes ceļā, kurā tika turēti truši un vistas. Skolniekiem pēc stundām bija jāiet kopt dzīvnieciņi. Skolai bija arī savs ”izmēģinājuma lauciņš”, jeb siltumnīca, kur dabas mācības skolotājas vadībā tika stādīts un ravēts…”

Ar 1946./47.g. 1.vidusskola – zēni pārcēlās uz Skolotāju ielu 8, bet 7.gadīgā skola palika Slimnīcas ielā 12 līdz 1951.gadam. Šajā gadā 1.7.gad. skolu apvienoja 1.vidusskolā, bet mācības turpinājās 2 ēkās – Skolotāju ielā 8, Skolotāju ielā 12. Skolotāja Vera Vīksna vidusskolā nostrādājusi 25 gadus.

Jelgavas Mūzikas vidusskolas komandas ”Radošie drosminieki” sagatavotais materiāls 2011./2012.m.g. konkursa ”Reiz Jelgavā” 2.kārtai – ”Skolotāju ielas 8 ēka celta 1911.-1912.gadā pēc Bavārijas arhitekta Leo Reinīra projekta. Tā kļuva par Mītavas amata mācekļu namu, kaut gan bija plānota kā skolēnu kopmītne.Šajā ēkā I Pasaules kara laikā izvietots hospitālis. Par karā cietušo aprūpes vietu šī ēka izmantota arī II Pasaules kara laikā, kad 1941.-1944.gadātajā atradās Vācu armijas lazarete, bet no 1944.līdz 1947.gadam-Krievu armijas hospitālis. Tomēr lielākoties šajā ēkā atradušās dažādas izglītības iestādes. 1920.-1939.gadā šeit atradās Valsts vācu ģimnāzija (vidusskola), bet pēc kara, sākot ar 1947.gadu, ēku apdzīvoja Jelgavas 1.vidusskola, kas pārnāca šeit no ēkas Slimnīcas ielā, kā arī 1945. gadā dibinātā Jelgavas strādnieku jaunatnes vidusskola (vakarskola). 1.vidusskola apdzīvoja visus 3 ēkas stāvus – 1.stāvā mācījās mazākās klases, 2.stāvā zināšanas guva vecāko klašu skolēni, bet 3.stāvā atradās ķīmijas skolotāja P.Gustava dzīvoklis, ķīmijas kabinets ar mācību līdzekļu noliktavu, kā arī viena telpa īslaicīgi tika izmantota kā skolnieku internāta telpa (pārējās internāta telpas atradās Sakņudārza ielā).Vakaros visās ēkas mācību telpās mācījās vakarskolas skolēni. Tā tas bija līdz 1951.gadam, kad 1.vidusskolu kā zēnu skolu sāka apvienot ar 2.vidusskolu, kas bija meiteņu skola. Vakarskola, kur nu jau bija gan latviešu, gan krievu klases, pārcēlās uz Māteru ielu 44 (2.vidusskolas ēka). Tā kā 1.vidusskola kļuva skolēnu skaita ziņā kuplāka, tā pilnībā pārcēlās uz namu Skolotāju ielā 8, bet 1967.gadā 1.vidusskolupārcēla uz jaunuzcelto, tai domāto ēku Sarmas ielā 2, kur kādu laiku arī atradās vakarskola.”

1947. gada absolventi, 11.klase: Morics Ābele, Gunārs Berlands, Harijs Bitenieks, Vilis Blumbergs, Raimonds Brūnais, Nikolajs  Konstantīnovs, Juris Krūmiņš, Imants Lindenbergs, Imants Mangalis, Imants Podračnieks, Gunārs Raņķis, Leonīds Soboļevs.

1948.gadā skola Vācu ģimnāzijas telpās Skolotāju ielā. 1948.gadā kopmītnes Sakņudārza ielā. 1946.gada janvārī, apstiprinot kapitālās celtniecības titulsarakstu, tiek nolemts, ka ‘’Academia Petrina’’ ēka Akadēmijas ielā 18 tiks atjaunota muzeja un bibliotekas vajadzībām. Interesanti, stāstaGita Grase ‘’ZZ 13.12.2012’’, ka nav neviena ierosinājuma par to, ka šajās telpās varētu atjaunot skolu, lai gan pirms tam taču tur vienmēr atradusies mācību iestāde. Skolai piederēja arī ēka Raiņa ielā 6, kur iekārtoja pagaidu kultūras namu (šis ‘’pagaidu’’ kultūras nams ēkā aiz tagadējā muzeja gan veiksmīgi nokalpoja līdz pat 1961.gadam).

1948. gada absolventi, 11.klase: Laimonis Bērziņš, Kārlis Ēdelnieks, Guntars  Grinbergs, Raimonds Grinbergs, Verners Hāss, Uldis Krasts, Jānis Lapatins, Reinhards Lediņš, Viktors Mankus, Edvīns Meija, Kārlis Namiķis, Jānis Puķe, Edgars Sīpols, Osvalds Stungrevics, Arnolds Šmits, Mārtiņš Šmits, Kārlis Trumpa, Gunars Ūdris, Erichs Vilsons, Jānis Zeltiņš, Auseklis Zemītis, Voldemārs Šteinfelds.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


2 + = 11

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>