Pētera Gustava un viņa ģimenes trimdas gadi

Skolotāja Pētera Gustava un viņa ģimenes trimdas gadi – Jelgavas 1.ģimnāzijas 12.h klases skolnieces Egijas Ručevskas pētnieciskais darbs vēsturē, konsultants Inese Koha, Jelgava 2000.

1949.gada 17.martā LPSR Ministru Padome pieņem lēmumu par kulaku ģimeņu izsūtīšanu ārpus Latvijas PSR, kuru paraksta Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis un Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldnieks I.Bastins. Lēmumā teikts:

Pamatojoties uz PSR Savienības Ministru Padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumu Nr.390-38.p.[ilnīgi] s[lepeni], Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

  1. izsūtīt ārpus Latvijas PSR uz specnometinājumu PSRS attālās vietās 10000 kulaku ģimenes;
  2. apstiprināt apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildkomiteju iesniegtos kulaku ģimeņu sarakstus, kuras ir paredzētas izsūtīšanai;
  3. kulaku ģimeņu izsūtīšanu uzdot izdarīt Latvijas PSR Valsts drošības komitejai.

1949.gadā no 25.marta līdz 29.martam Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāts 33 ešelonos no Latvijas un Sibīriju – Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem izsūtīja – 42178 cilvēkus.

Izsūtīšanas akcija ar slepeno nosaukumu ‘’Krasta banga’’realizēšanā iesaistījās 25000 vīru lielu represīvo struktūrvienību kontingentu. Oficiāli šī akcija bija pasludināta par kulaku un viņu atbalstītāju izsūtīšanu uz PSRS attālākajiem novadiem, tomēr izsūtāmo sarakstu sastādīšana un izsūtīšanas gaita liecināja par neierobežotu okupācijas režīma patvaļu. Galvenais izsūtīšanas mērķis bija cilvēku iebiedēšana, lai panāktu bezierunu pakļaušanos okupācijas režīmam.

Darbs par Jelgavas 1.ģimnāzijas skolotāja Pētera Gustava un viņa ģimenes trimdas gaitām, kuras savā dienasgrāmatā aprakstījusi Pētera Gustava meita Dzintra. Dienasgrāmata sākta rakstīt 1949.gada 26.martā, atrodoties vagonā, kurš ved uz tālo Sibīriju, vēlāk burtnīcas lapās aprakstītas ikdienas gaitas Slavjankā un Novo – Varšavkā. Pēdējais ieraksts dienasgrāmatā veikts 1951.gada 27.martā. Dzintra Gustava rakstījusi ne tikai dienasgrāmatu, bet arī dzeju un stāstus. Tā kā šajos darbos tika atspoguļotas meitenes patiesās izjūtas, pārdomas un alkas pēc dzimtenes, piezīmes tika rūpīgi slēptas un glabātas, jo katru mēnesi ģimenes dzīves vietā ieradās cilvēki, lai to pārmeklētu, vai netiek glabātas kādas neatļautas lietas. Arī 1958.gadā, kad ģimene atgriežas Latvijā, par piezīmēm zina tikai tuvākie cilvēki.  Izmantoti Alda Hartmaņa – Pētera māsas dēla rakstītā Pētera Gustava biogrāfija un Zitas Podnieces – skolotāja Gustava mazmeitas, dzimušas Sibīrijā stāstītās atmiņas par trimdas laiku. Zita Podniece labi atceras Slavjankā un Novo-Varšavkā pavadīto bērnību. Atgriežoties Latvijā, meitene jau skolas gados spēj objektīvāk novērtēt Padomju sistēmu un pakļauto latviešu tautu.

Pēteris Gutavs dzimis 1890.gadā Kalnmuižas pagastā. Vecāki – izglītoti cilvēki. Ģimenē – pieci bērni. Skolas gaitas Pēteris uzsāka Kroņa-Auces skolā, mācības turpināja Jelgavas reālģimnāzijā –matemātikas novirzienā. Beidz ar izcilību, iestājas agronomijas fakultātē Rīgā. Jelgavā arī apgūst vijoļspēli. Studiju laikā apprecas ar Almu Ūdri un 1912.gadā piedzimst abu dēls Ēriks. Paralēli studijām agronomijas fakultātē, iestājas arī ķīmijas fakultātē.

Pēc studiju beigšanas, ar ģimeni pārceļas uz Jelgavu, kur strādā par skolotāju Jelgavas ģimnāzijā un Latviešu Ekonomiskās sabiedrības zemkopības skolā.Šajā laikā tiek izdota P.Gustava grāmata ‘’Neorganiskā ķīmija’’, pēc kuras mācīja vidusskolēnus. Izdošanai tika sagatavotas viņa grāmatas ‘’Organiskā ķīmija’’ un ‘’Zāļaugi’’, bet to izdošana netiek īstenota.

1914.gadā mirst Pētera Gustava  brālis Eižens, kurš iet bojā dienestā, atrodoties Polijā.

1915.gadā, kad Latvijā iebruka vācu okupanti, Pētera vecāki un viņa ģimene repatriejās uz Krieviju. P.Gustavs tika iesaukts krievu armijā, dienot Kalugā, viņš varēja satikt savu sievu un dēliņu, kā arī vecākus.

Atgriežoties Latvijā, strādā Jelgavā par ķīmijas skolotāju. Šeit arī dēls Ēriks pabeidz ģimnāziju. Ar laiku ģimenē radās nesaskaņas un strīdi, un 1926.gadā tika šķirta Almas un Pētera laulība. Tajā pašā gadā Alma apprecas otreiz. 1926.gadā Pēteris Gustavs slēdz laulību ar savuskolnieci Leontīni Jansoni. 1928.gadā piedzimst viņu meita Dzintra, bet 1929.gadā abu dēls Pēteris.

1928.gadā mirst Jānis Gustavs, Pētera tēvs, tāpēc Maz-Jukšu mājas pāriet jaunās ģimenes īpašumā. Šeit aktīvi tiek uzsākta saimniecības labiekārtošana, tika uzcelts mājai otrais stāvs, iegādāta jauna tehnika un papildināti augļu dārzi.

Pēteris Gustavs ar ģimeni ziemas mēnešos dzīvoja Jelgavā, bet vasarā Jukšās.

1930.gada 24.decembrī mirst Pētera māsa Johanna, kas guldīta Torņkalna Jāņa kapos.

1941.gads bija traģisks P.Gustava dzīvē, jo bez vēsts pazūd pirmās laulības dēls Ēriks, un mirst, šajā gadā dzimušais dēls Jānis. Ģimene pārceļas uz Ventspili, kur Pēteris strādā par skolotāju, bet 1943.gadā atgriežas Jelgavā.

1944.gadā frontes līnija tuvojas Jelgavai, bet tas netraucē viņa darbu skolā. Šajā gadā mirst arī Pētera māte Emīlija.

1946.gadā nodeg liela daļa no Maz-Jukšu saimniecības, iet bojā arī Jelgavas Pedagoģiskās skolas palīgsaimniecība, kas šeit atradās no 1944.gada.

Jelgavā Pēteris Gustavs strādā vairākās vietās – 1.vidusskolā, Pedagoģiskajā skolā un vakara vidusskolā. Ar ģimeni dzīvo 1.vidusskolas telpās, Skolotāju ielā. No šejienes arī tiek izsūtīts 1949.gada 25.martā. Liktenīgajā rītā ģimeni aizved līdz stacijai, kur stāvēja tukšie vagoni, kuros sastūma cilvēkus un saiņus. Garais un mokošais brauciens beidzās 6.aprīlī, kad vilciens sasniedza Omskas staciju. Naktī vagoni tika stingri apsargāti, bet no rīta cilvēkus sadalīja kravas mašīnās un aizveda.

Vienu izsūtīto cilvēku grupu, starp tiem arī Pētera Gustava ģimeni, izsēdināja Drobiševas rajonā, Slavjankas ciema Rossohina kolhozā, izmitinot būdās pie vietējiem cilvēkiem. Šeit pret jauniebraucējiem izturējās kā pret noziedzniekiem, liekot strādāt smagākos darbus, lai arī Pēterim Gustavam tika apsolīts,ka viņš šeit varēs strādāt par skolotāju. 1949.gada 26.septembrī Pēteris Gustavs mirst no traumas, kas gūta, strādājot uz sējmašīnas. Pēteris Gustavs tika apglabāts no baltiem cūku kūts aizgalda dēļiem sanaglotā zārkā,kurā tika ielikta skolnieku dāvinātā grāmata ‘’Zinātne un māksla’’. Par kapa vietu tika izraudzīta kāda vientuļa vieta stepē, kur ganījās lopi. Tas tāpēc, lai vietējie krievi nenojaustu par kapa esamību, lai necenstos aplaupīt. Kap vietu zināja tikai ģimene. Šeit palika Pētera ģimene – sieva Leontīne, meita Dzintra, dēls Pēteris un viņa sieva Elgita – kura, lai nebūtu jāmitinās pie svešiem cilvēkiem, Slavjankā uzcēluši savu mājiņu no samaniem, kas gatavoti no zirgu mēsliem un salmiem. Lai jaunajā mājā nebūtu blusu, grīdas tika bārstītas ar upes kalmēm Ēku apsildīja, sadedzinot vasarā stepē savāktos vējriteņus, vērmeles un saulē sakaltušos lopu mēslus.

Pētera Gustava meita atmiņās par tēvu raksta:’’Lepnais Zemgales saimniekdēls, populārais ķīmiķi, galā tavs dēkainais mūžs, beigusi pukstēt tava patriota sirds. Tēvs! Esmu lepna uz tevi! Tu biji īsts latvietis! Tu mīlēji mani, kaut gan es bieži biju rupja un netaisna pret tevi. Ja es kādreiz domāju par tētiņu, tad tomēr neatceros viņu mirstam, bet tādu kā Jelgavā, jautru, smaidošu, spoguļa priekšā stāvot elegantā uzvalkā, jo šovakar atkal balle, jauneklīgi straujiem skrejot lejā pa trepēm.

1958.gada 24. Jūnijā Elgita ar meitām pārbrauc uz Latviju, bet Leontīne Gustava ar meitu Dzintru atgriežas 1959.gadā, vēlāk pārrodas arī Pēteris. Tiek šķirta Pētera un Elgitas laulība.

Leontīna Gustava un Dzintra dzīvo Valgundē. 1963.gada septembrī Dzintra tiek nežēlīgi noslepkavota, bet 1965.gada augustā traģiski iet bojā Pēteris – nositas elektrības stabā.

1982.gada 15.martā mirst skolotāja Pētera Gustava sieva Leontīne.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


9 + = 12

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>