Atmiņas (V.Frickauss)

Apmēram 40 gados Valdonis Frickauss kļuva par Jelgavas 1. vidusskolas 7.d klases audzēkni. Viņa vecāki par labu izglītībai lēma, jo bija solījums atcelt skolas naudu. Padomju vara savu solījumu lauza: drīz pēc mācību gada sākuma tika uzliktas augstas skolu maksas.Vecāki tomēr nolēma savu bērnu izglītības gaitas tādēļ nepārtraukt. Tādēļ viena otra vērtīga, bet to laikus pieciešama, ģimenes manta ieguva citu īpašnieku. Vēlāk mātei, pateicoties Jelgavas Lauksaimniecības Akadēmijas profesora un toreizējā Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta, Paula Galenieka palīdzībai, laimējās dabūt labāku darbu akadēmijas bibliotēkā. Vienam akadēmijas studentam arī mūsu mājā tika izdota istaba. Šādā kārtā Frickausu ģimenei izdevās pirmo padomju varas gadu materiāli izdzīvot. Valdonis Frickauss 2009.gada21.janvāra’’Austrālijas latvietis’’stāsta- mana jaunā skola laikam nevienu mācīties gribētāju nebija atraidījusi, jo parasto divu zemāko klašu vietā šogad bija četras un, jādomā, visas tāpat pārpildītas kā mūsējā, ar pāri par 40 skolniekiem.

Skola atradās  Jelgavas lepnākajā, Akadēmijas ielā, skaistā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona dibinātā ‘’Academia Petrina’’.Latvijas neatkarības laikā aiz tās bija ticis uzcelts divstāvu korpuss ar klašu telpām un, tam galā pieslīgušas, vingrošanas unaktu zāli. 1930.gadā skolas priekšā atklāja pieminekli tās izcilākajam absolventam- Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.

Padomju varas laikā ar skolas slaveno pagātni gan neviens vairs nelielījās: tagad pienācis laiks, kad viss vecais bija jānoārda, lai,kā to aicināja pasaules komunistu cīņas dziesma, celtu jaunu pasauli, kur valdīšot taisnība un darbs…

Jaunā vara visās Latvijas skolās izdarīja nozīmīgas pārmaiņas. Mūsu skolā atkal uzņēma meitenes (Ulmaņa valdība bija paredzējusi to pārvērst par zēnu skolu). Tad arī klašu numerācija bija tikusi mainīta, to apgriežot: zemākām klasēm kļūstot par V, bet augstākām- par I klasēm. Tagad, turpretim, vidusskolās tika turpināta pamatskolu klašu numerācija: tās tika nodēvētas par 7.,8.,9.,10.un 11.klasēm. Dabīgi, ka tā laika aktīvi pretreliģiskā iekārtā rīta lūgšanām vairs nebija vietas. Toties ievesta tika politiskā mācība. Un krievu valoda, kopēdējās Latvijas gados vairs nemācīja, kļuva par pirmo svešvalodu.Vecās mācību grāmatas vairs nelietoja:vairums no jaunajām bija tulkotas no krievu valodas. Satura ziņā visvairāk mainījās( un cieta) vēsture, ģeogrāfija un latviešu literatūra.

Krievu valodu mums pasniedza ilggadējais skolas franču valodas skolotājs Jānis Lauks(arī Lauke)-korpulents kungs, izcils valodas skolotājs. Pie viņa bija grūti nemācīties…

Dziedāšanas skolotājs bija jaunais, glītais un enerģiskais Jānis Ozoliņš, pēckara Latvijā pazīstams kā komponists, dziesmu svētku virsdiriģents un Latvijas PSR Augstākās  Padomes deputāts. Viņš noorganizēja un vadīja abus skolas vīru korus un orķestri. Viņš diriģēja ar tādu sparu un aizrautību, ka kaut kas no tā negribot pielipa arī mums, viņa dziedātājiem un spēlētājiem, kamdēļ Ozoliņa vadītās padomju patriotiskās dziesmas reizēm tiešām izskanēja skanīgi un vareni…, atmiņās dalās Valdonis Frickauss.

Krievu gadā, kā raksta Valdonis Frickauss, mūsu skolotāji centās paturēt skolas agrāko augsto mācību līmeni un pienācīgu disciplīnu. Katru trešdienu notika skolas radio noklausīšanās pusstunda. Stundu starpbrīžos pāros pa divi vai trīs bija jāpastaigājas apkārt koridoriem. Komjauniešu darbs, atsevišķā skolas telpā. Skolā notika skolēnu komitejas rīkoti Ziemassvētku pasākumi, ar pēc tam sekojošām dejām.Ja uz pasākumu noraudzījies no zāles balkona, nebija jāpērk ieejas biļete.

Tūlīt pēc brīvdienām, Jaunajā gadā, Valdoņa Frickausa skolā paziņoja, ka visiem būšot jānoliek toreizējās Padomju Savienības civilās aizsadzības organizācijas Osoaviahima soļošanas normas: jānoiet 10km stundas laikā. Katrs normāls jaunietis, pa reizei gan paskrejot, to var izdarīt. Bet padomju vadība, lai normu izpildītu visi, bija gudri izdomājuši, ka sadalot mūs grupās pa pieci, unnosakot, ka visai grupai mērķis ir jāsasniedz laikā,, tā visus piespiedīs normu izpildīt. Mūsu klasē no šīm sacensībām vienīgi atbrīvoja Neibergu, kurš kliboja. Ar sirdi slimojošajam Rūdolfam Liepam bija jāpiedalās.

Nākamās klaušas padomju vara Valdonim Frickausam uzlika, kad visai skolai vajadzēja iet noskatīties filmu par Padomju Savienības toreizējā vadoņa Staļina, kādā komunistu partijas svarīgā sanāksmē noturēto runu.Šādā sakarībā kādu pēcpusdienu visa mūsu klase tika aizdzīta uz Jelgavas šaubīgāko kino’’Imperal Bio’’, kur divas stundas mums bija jāgarlaikojas, turklāt jāsēž tā, lai nesaņemtu pierakstu dežūrskolotāja grāmatiņā. Salīdzinot ar šo , 1.maija-‘’Vispasaules strādnieku solidaritātes dienas’’-demonstrācija bija tīri patīkama izklaidēšanās. Mums gan vajadzēja gaidīt vairākas stundas līdz tikām tirgus laukumā, lai varētu apsveikt tur tribīnēs stāvošos sarkanos varas vīrus, saucot-urrā!

No tolaikus ar politiku pārsātinātās gaisotnes glābiņu varēja atrast sportā. Vislielākā piekrišana bija basketbolam.

Mūsu klasē mēs bijām kādi 30 puiši un laikam 13 meitenes, klases audzinātāja- angļu valodas skolotāja Lāma.

Padomju gadā katrā klasē bija jātaisa t.s.’’sienas avīze’’, uz paprāvas papes vai finiera gabala propogandiski jāsalīmē dažādi komunistu saukļi, piemēroti attēli, dzejoļi un raksti, kas varēja būt vai nu paša sacerēti, uzzīmēti, vai no kaut kurienes norakstīti, vai arī no laikrakstiem un žurnāliem izgriezti.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


7 − = 1

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>