1971 – 1981

Elvīra Krišjāne

Direktore. Vēstures skolotāja. Izzinot skolotājus, veidoja spēcīgu skolas dzīvi. Lielisks skolotāju kolektīvs. Matemātikas profils – sk.Biruta Sakne. Teātra klase – sk.Vita Hermane. Sporta klase.

Tiek uzraudzīts celtniecības process.

Tajos gados populāra ir septiņgades talcinieku kustība, par panākumiem liecina sarkanā zvaigzne virs skolas.

Šajā laikā lielā cieņā bija estētiskā audzināšana.

Sevišķi rosīgi skolas pašdarbnieki gatavojas republikas pirmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem: paši šuj tautas tērpus, rūpīgi repertuāru iestudē kori, deju kolektīvi.

Iekārtoja dažādu mācību priekšmetu kabinetus, iekārtoja dažādu mācību priekšmetu kabinetus, organizēja vasaras darba un atpūtas nometnes. Sāka veidoties matemātikas novirziena un teātra klases.

Padomju skolas dzīves ieviestās tradīcijas – darba svētki, Putnu dienas, pulciņu un koru skates, izstādes, tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, ‘’Māmiņu diena’’. Klases kolektīvi – viens par visiem, visi par vienu.

Klases rīkoja skolas tematiskos vakarus, piem.,’’Lapas ugunskurā’’, ‘’Mīlestības dzeja’’. Starp klasēm bija dziesmu konkursi, jautro un asptrātīgo klubs. Bija dzejas vakari angļu valodā, sk. Ojārs Brežinskis, arī citās svešvalodās. Notika skolas mācību priekšmetu olimpiādes.

Skolas buklets’’Jelgavas 1.vidusskola 1919.-1989.’’vēsta, ka ’’ skolā ir divas specializētās klases ar matemātikas un teātra novirzienu. Audzēkņi paši izveido estrādes orķestri, kuram raksturīgs labs mākslinieciskais sniegums. Atzīstamus panākumus gūst skolēnu literārā jaunrade.

Jelgavas 1.vidusskolas vienmērīgo darba ritmu atkal pārtrauc jurģi – šoreiz, t.i., 1979.gadā, skolai jāparceļas uz R.Dzilnas ielu 9 (tagad Meiju ceļš 9).”

Raķešu modelistu pulciņā darbojas 15 4.-8.klašu skolēni. Pulciņu vada skolotājs Eduards Gacihs. 1979./1980.m.g.piedalījās sacensībās: Siguldā – par godu Kosmonautikas dienai – 2.vieta republikā; pilsētas sacensībās 1.vieta; Liepājā republikas sacensībās – 3.vieta.

80 gados skolas radio labāko un slinkāko skolēnu topi, mīļāko dziesmu topi.

Ēka Meiju ceļā 9

1 2

‘’Jelgavas Ziņotājs’’18.08. 1979 – ‘’Līdz šim neviena cita mūsu pilsētas jaunceltne nav saistījusi tik daudzu cilvēku interesi, nav tā satraukusi kā šī. Bija paredzēts, ka, sākoties jaunajam mācību gadam pilsētas izglītības sistēma papildināsies ar vēl vienu vidusskolu R.Dzilnas ielā. Taču līdz šim laikam skolotāji, vecāki un paši skolnieki (bet jaunajai skolai jāuzņem vairāk nekā 1700audzēkņu) tā arī nezināja, vai ieplānotā pārvietošanās  jaunajās telpās 1.septembrī notiks. Stāvokli sarežģī arī tas , ka uz jauno ēku nolemts pārcelt 1.vidusskolu. Bet tas savukārt saistīts ar citu iestāžu pārvietošanos. Tāpēc tūdaļ dažādās skolās sagatavoti divi nodarbību sākuma varianti – ar pārcelšanos un bez tās. Pēc kuras no tām galu galā nāksies sākt mācības, par to pagaidām nebija skaidrības, lai gan celtnieki solās nepievilt. 1.vidusskola enerģiski kārto materiālu apgādes jautājumus, bet tomēr ne viss ir atkarīgs tikai no pašu darbīguma. Kanalizācijai nepieciešams kapitālais remonts. Arī paši celtnieki patlaban pārdzīvo grūtas dienas. Tiek darīts ļoti daudz, lai iekļautos īsajos termiņos. Skolas būvlaukumu pirmām kārtām apgādā ar nepieciešamajiem materiāliem un tehniku. Tagad šeit strādā ap 400 cilvēku. Ik dienas darbu vadītāja kantorī notiek plānošanas apspriedes ar ieinteresēto organizāciju piedalīšanos. No rīta līdz vakaram šeit var sastapt visu celtniecības organizāciju vadītājus, Jelgavas Celtniecības tresta pārvaldnieka A. Korabeiņikanu, kuram tresta partijas birojs uzdevis personīgi atbildēt par objekta likteni. Panākumi celtniecībā ir , pat ievērojami. Un tomēr jādara vēl ļoti daudz – līdz šodienai kapitālie ieguldījumi vēl nav apgūti 200000rubļu vērtībā.
‘’Nokavējām ar ‘’sturmēšanu’’,’’ saka daudzi brigadieri un strādnieki. ‘’To vajadzēja sākt nedaudz agrāk, tad šodien objekta liktenis nekarātos mata galā. Nebūtu cietusi arī kvalitāte.’’
‘’Nē, tā nav ‘’sturmēšana’’, ‘’apgalvo Celtniecības tresta vadītāji. ‘’Tas, ko šodien redzam skolas būvē, ir parastā spēku koncentrācija nododamajā objektā. Šādu darbu stratēģiju mums diktē apstākļi – hroniskais materiālu un darba spēka trūkums. Tagd uzņemti augsti tempi, kas vieš cerības.’’
Tādi ir divi viedokļi. Manuprāt, augsti tempi nav tas pats, kas steiga. Uz tādu terminoloģijas precizējumu mudina apstākļi, kādos tiek veikti noslēguma darbi. No šeit redzētā rodas neapstrīdams secinājums:ar spēkiem kādi tagad koncentrēti objektā, var veikt vēl lielāku darba apjomu daudz labākā kvalitātē.
Raimonda Panera brigādes apdarniekus sastapām pirmajā korpusā, kur viņi apmeta sienas.’’Nāksies vēl atgriezties šeit,-norūpējusies saka krāsotāja apmetēja V.Tihonoviča. Aiz mums seko elektriķi un santehniķi…’’
Tādu pašu darbības nesaskaņotību, tehnoloģiskās secības pārkāpumus apstiprina arī fakti, kurus min brigadieris I.Kuprevičs (44.celtniecības pārvalde),D.Katovs (39.specializētā apdares darbu pārvalde.), V.Ševčenko (1.SPMK) un daudzi citi celtnieki. Šādas steigas un jezgas rezultātā daudzi apdares darbi izpildīti slikti. Tehniskās uzraudzības inspektore I.Butkus speciālā uzskaites žurnālā ierakstījusi pretenzijas pret tādiem darbiem kā griestu un sienu krāsojums, grīdu likšana, konstrukciju savienojumu betonēšana utt. Taču pagaidām nekas nav mainījies, un rodas iespaids, ka šos ierakstus neviens nav pat lasījis. Bet sarunās ar strādniekiem noskaidrojās: tikai nedaudzi zina, ka tagad republikā notiek celtniecības kvalitātes mēnesis. Par to viņiem nav pat paziņots. Daudzi no šeit minētajiem trūkumiem noskaidrojās, ja apmeklē dažas šeit notiekošās plānošanas apspriedes. Tās nereti atgādina domu apmaiņu augstos toņos, nevis lietišķu sanāksmi. Katrs aizstāv kaut kādas savas intereses. Bet tās visas taču jānoved pie viena mērķa – atlikušo darbu labākas izpildes. Bet ko vērts, piemēram, Celtniecības tresta Ražošanas tehnoloģiskās komplektācijas pārvaldes realizācijas nodaļas priekšnieka V.Siņeļņika paziņojums, kuram uzdots apgādāt celtniekus ar visu nepieciešamo: ‘’Jums jānodod skola, tad arī pielieciet savu kupri, bet man pašam rūpju diezgan.’’…Celtniecībā, kur rēķinās ne tikai ar dienām, bet ar stundām brigāžu sāncensības rezultātus apkopo tikai reizi nedēļā. Tā vismaz bija jūlijā, jo ailes, kas paredzētas kolektīvu darba rezultātiem, jau trīs nedēļas nav aizpildītas. Spriežot pēc stenda, sacensībā piedalās tikai divu pārvalžu-44.celtniecības pārvalde un 39.specializētās apdares darbu pārvaldes brigādes.Bet celtniecībā taču strādā arī trestu ‘’Latspecsstroj’’, ‘’Latsantehmontaž’’, ‘’Latelektrostroj’’ un citu organizāciju kolektīvi. Vēl vairāk, tieši šiem darbu uzņēmējiem jāveic lauvas tiesa atlikušo darbu. Nepilnīgi aizpildītā plāksne ar sacensības rādītājiem ir vienīgais uzskates līdzeklis būvlaukumā. Šeit neredz košus plakātus, kaujinieciskus ”zibeņus’’, operatīvas lapiņas un citu uzskates aģitāciju. Tiesa, ir vēl trafarets ‘’Līdz skolas nodošanai atlikušas..dienas.’’ Bet, lūk, cik atlikušas, par to jau vairāk nekā mēnesi netiek ziņots. Termiņš var būt tikai viens – 1.septembris.I.Mavels’’

‘’Jelgavas Ziņotājs’’ 1.09.1979 – ‘’Šogad ir jaunas vidusskolas atvēršana. Te gan jāpiebilst, ka šim priecīgajam brīdim celtnieki pielējuši klāt krietnu devu rūgtu pilienu – jaunās skolas ēkas nodošana varēs notikt, acīmredzot tikai septembra otrā pusē. Tas sarežģī darba cēliena sākumu gan 1.vidusskolai, kurai jāiekārtojas jaunajā ēkā gan, 7.vidusskolai, kurai jāpārņem 1.vidusskolas bijušās telpas.’’

”Darba Uzvara”26.09.1979 – ”Partijas pilsētas komitejas birojs apsprieda Jelgavas Celtniecības tresta gauso darbību jaunās vidusskolas celtniecībā un atzīmēja, ka, neskatoties uz tresta vadītāju vairākkārtējiem solījumiem šo objektu nodot laikā, celtniecībanepiedodami iekavējusies. Viens no kavēšanās galvenajiem iemesliem ir zemais darba organizācijas līmenis un sliktā disciplīnaPilsētas Izpildkomitejas kapitālās celtniecības nodaļa nav realizējusi pietiekamā līmenī tehnisko uzraudzību, tāpēc jaunbūvē pieļautas atkāpes no projekta un normām, nav laikus piegādāta arī iekārta. Jelgavas Celtniecības tresta partijas komiteja savukārt attiecībā pret tresta vadītājiem nav pietiekoši prasīgas.
Birojs atzina tresta darbību par neapmierinošu un uzdeva pārvaldnieka v.i.Kotļaram veikt nepieciešamos pasākumus, lai skolu nodotu ekspluatācijā līdz 1.oktobrim.
Par vāju darba organizāciju un skolas nenodošanu laikā 44.celtniecības un montāžas pārvaldes priekšniekam S.Zabelam izteikts stingrs rājiens. Tresta pārvaldnieka vietniekam A.Korobeiņikovam izteikts rājiens.
Birojs vērsa Jelgavas Celtniecības tresta partijas komitejas sekretāra B.Vorobjova uzmanību uz nepietiekamo prasīgumu pret komunistiem un par plānu neizpildīšanu, bet Izpildkomitejas kapitālās celtniecības nodaļas vadītāja M.Vasa- uz vāju tehnisko uzraudzību un celtniecības kvalitāti.”

”Darba Uzvara” 1979.gads – ”Jaunās vidusskolas ēka R.Dzilnas ielā tagad gan pēc savas nozīmes, gan pēc ekspluatācijā nodošanas termiņiem ir svarīgākā jaunceltne mūsu pilsētā. Bet šie termiņi ir ļoti īsi – līdz 1.septembrim atlicis tikai nedaudz dienu. Šādos apstākļos Jelgavas Celtniecības tresta ļaudis pieliek maksimumu pūļu, lai iekļautos sasprindzinātajā nodošanas grafikā. Laikam nav vērts vēlreiz saasināt uzmanību uz kļūmēm, kas pieļautas celtniecības gaitā. Par to ”Darba Uzvara” jau rakstīja18.augusta numurā. Jāatzīst, ka tresta vadība no taisnīgās kritikas izdarījusi pareizus secinājumus. Burtiski pēdējās dienās uzlabojusies cilvēku izvietojums celtniecības friecirkņos, paaugstinājusies objektā notiekošo plānošanas sanāksmju efektivitāte, pareizāka kļuvusi sadarbība ar pasūtītāju, vairāk vērības veltī darba kvalitātei. Taču neraugoties uzvisiem veiktajiem pasākumiem, celtniecības tempi vēl joprojām nav vēlamie. Kļuvis skaidrs, ka celtniekiem saviem spēkiem neiztikt, viņiem vajadzīga palīdzība. Ievērojiet to, pilsētas padomes Izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu sūtīt talkā celtniecībā vairākus pilsētas uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus. Visi saņēmuši konkrētus uzdevumus, kuru izpildei jāsekmē darbu veiksmīga pabeigšana. Kā pildās šis lēmums? Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcai bija uzdots izgatavot un samontēt metāla konstrukcijas skolas sporta zālei. Šo darbu apjoms visai iespaidīgs. Nepieciešams uzstādīt basketbola vairogus, vingrošanas apļus, stieņus un citus rīkus. Ja šos darbus neforsēs, tad sporta zāli laikus neapgādās ar visu nepieciešamo. Nav arī īstas skaidrības, kad šos darbus beigs.
-Saskaņā ar Izpildkomitejas rīkojumu Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcai ne tikai jāizgatavo metāla konstrukcijas, bet arī jāsamontē tās uz vietas – apgalvo Celtniecības tresta pārvaldnieka vietnieks A.Korobeiņikovs.
-Nē,-kategoriski iebilst rūpnīcas galvenais inženieris R.Vītoliņš – Mums nav cilvēku, kuri varētu veikt šādu montāžu. Mēs ar to nenodarbosimies.
Bet saskaņā ar nodošanas grafiku konstrukciju uzstādīšanas pēdējais termiņš ir 25.augusts.
Vēl nav iekļāvušies šī visai pilsētai svarīgā objekta savlaicīgā nodošanā ekspluatācijā arī vairāki citi uzņēmumi. Bija paredzēts, ka celtniekiem pilsētasorganizācijām nāks talkā 16 betonētāji un 12 namdari. Darbu fronte viņiem sagatavota. Kā pastāstīja 44.CMP priekšnieks S.Zobela, betonētājus, piemēram, vēl nav atsūtījuši Mašīnbūves rūpnīca, ražošanas apvienība ”Latvijas lini” un ”Latvijas konservi”, ”Cukurfabrika”, ”Piena kombināts”.
Lielas cerības celtnieki saistīja ar pilsētas jaunatni. Pēc norunas ar komjaunatnes pilsētas komiteju sestdienas un svētdienas talkās vajadzēja piedalīties  vidēji 50 cilvēkiem. Ak, vai, labi ja ierodas 8-10 talcinieki. Gadās pat mazāk.
-Mums nav pat morāla pienākuma sūtīt cilvēkus uz skolu, – saka komjaunatnes pilsētas komitejā. – Šis objekts mums nav nekādos dokumentos. Bet mūsu komjaunatnes triecienu celtne ir rūpnīcas RAF administratīvais un laboratorijas korpuss. Par to ir speciāls lēmums…
Atzīmēsim, ka rūpnīcā RAF šī celtniecība faktiski jau vairāk nekā gadu iekonservēta. Tātad atrunas ir visai nepārliecinošas. Bet, runājot par skolu, komjauniešiem laikam nepiestāv pasīvu vērotāju loma jautājumā, kas šodien pilsētai vissvarīgākais.
-Šajos darbos mēs varētu izmantot 100-150 vecāko klašu audzēkņu dienā,-saka A.Korobeiņikovs.
-Bet ierodas divas trīs reizes mazāk.
Mūsu pilsētas svarīgākajai jaunceltnei vajadzīga palīdzība. Jelgavnieku goda lieta ir dot savu iespējamo ieguldījumu šajā ļoti svarīgajā darbā.” I.Mavels.

No pētnieciskā darba, autors nezināms  – ‘’Intervija ar skolotāju Intu Spārīti.

Kā notika pārcelšanās? – Mums pateica, ka mēs pārceļamies uz jauno ēku. Mēs iepakojām savas mantas, sīkumus, instrumentus. Vai Jūs palīdzējāt atvest mēbeles? – Nē. Mēs mēbeles neatvedām. To darīja citi. Vai jums palīdzēja vecāki? – Nē. Es toreiz biju 10.klasē. Mēs jau bijām lieli un darījām visu paši. Vecāki mums nepalīdzēja. Jūs pārcēlāties ātri, bet cik ilgi jūs strādājāt te, visu nokārtojāt? – Toreiz vasarā mums bija prakse. Mēs strādājām pāris dienas. Tikai skolotājas strādāja visu vasaru. Vai Jūs varētu pastāstīt sīkāk, ko jūs darījāt? – Es nekā neatceros. Varu tikai pateikt, ka mums bija jāstrādā garderobēs. Tur bija vienīgi smiltis, un mēs tās vedām prom. Atceros tikai, ka bija ļoti saulaina diena. Kad jums sākās mācības? – Šajā jaunajā skolā mēs sākām mācīties 2.semestrī. Un kad mēs beidzām 1.semestri, liecības mums deva vecajā skolā.Kas Jums nepatika pārcelšanās laikā? – Nekas. Man tikai viss patika. It sevišķi man patika jaunas, gaišas, tīras telpas. Arī bija jaunākā un lielākā zāle. Vēl šī skola bija tuvāka manai mājai. Es atceros tikai labo. Strādāja kādi brīvprātīgi cilvēki? – Nē.

Intervija ar skolotāju Viju Kalēju.

Kā notika pārcelšanās? – Pārcelšanās notika pāris dienās. Mums vienkārši pateica, ka mēs pārceļamies uz jauno ēku. Godīgi sakot, mēs jau ilgi gaidījām, kad jauno skolu uzcels. Mēs sakravājām savas mantas, puķes, bet visas mēbeles atstājām turpat. Ko jūs darījāt? – Te bija milzīgs darbs. Vajadzēja visu kārtot, nolikt savās vietās. Strādāja mana 11.klase, tā bija pirmā klase, kas absolvēja šo skolu. Kas jums palīdzēja? – Mums palīdzēja vecāki. Manā klasē bija ļoti izpalīdzīgi vecāki. Manā klasē bija dvīņu brāļi Iveškāņi. Viņu tēvs vienmēr palīdzēja pirkt mēbeles un visu darīt. Varbūt atceraties, jūs vēl darījāt? – Atceros, ka mēs palīdzējām tīrīt sporta zāli. Tur bija daudz netīrumu un putekļu. Nebija pat ko elpot. Arī garderobēs bija dubļi un ūdens. Zēni lika grīdas. Kad sākās mācības? – Mēs sākām mācības oktobrī. Septembrī vēl bijām tur, tajā skolā. Varbūt jums bija kaut kādas grūtības? – Mums bija ļoti lielas grūtības. Vajadzēja meklēt mašīnas, cilvēkus, mēs sākām visu no sākuma. Kas jums nepatika pārceļoties? – Nepatika: gruvešu vākšana un tīrīšana. Patika jaunas telpas, mēbeles, krāns, kas nebija vecajā skolā. Un vēl patika tas, ka mana klase bija pirmā izlaiduma klase. Bija arī laboratorijas telpas. Varbūt jums palīdzēja kādi brīvprātīgi cilvēki? – Nē. Tādu nebija.

Skolotājas Ievas Jozepas stāstījums.

- 1979.gadā Jelgavas 1.ģimnāzija pārcēlās no Sarmas ielas uz Meiju ceļu. Pārcelšanās notika organizēti – praktiski vienā dienā septembrī, liekas, tā bija sestdiena. Visus darbus, kas bija saistīti ar pārcelšanos, organizēja un vadīja toreizējā direktore Elvīra Krišjāne un direktora vietnieks saimniecības lietās Viesturs Kalnājs. Skola tika uzcelta 1.gada laikā. ‘’Karstākais’’darba laiks bija 1979.gada vasara. Uz jaunbūvi devās strādāt gan vecāki, skolēni un skolotāji.Skolēni palīdzēja celtniekiem attīrīt telpas no būvgružiem, vecāki palīdzēja tīrīt logus. Strādāja visi.
Mācības sākās, praktiski, otrā dienā pēc pārcelšanās. Arī mācību laikā turpinājās klašu, gaiteņu sakopšana.

Intervija ar skolotāju Birutu Sakni.

Kas notika tajā pārcelšanā? – Mūsu skola pārcēlās uz šo jauno ēku. Mēs visi strādājām. Varētu Jūs pateikt, kas bija tie ‘’visi’’? – Strādāja skolotājas, skolēni un vecāki. Bet, protams, galvenokārt strādāja skolotājs un skolēni. Kā notika pārcelšanās? – Kā es jau teicu, mums vajadzēja daudz strādāt, tīrīt un tamlīdzīgi. Varu pateikt, ka tas bija ļoti grūti. Ko jūs darījāt/ – Mēs nodarbojāmies ar labiekārtošanu, nesām dēļus, tīrījām, kārtojām visu. Un, protams, ar skolēnu palīdzību atvedām mēbeles no vecās ēkas. Cik ilgi jūs to darījāt? – mēs šeit skolā strādājām visu vasaru. Kad jūs sākāt mācības? – 1.septembrī šeit jau mācījās bērni. Vai jūs līdz 1.septembrim paspējāt  visu sakārtot, pabeigt? – Nē. Viss radās pakāpeniski. Galvenais, ka bija jaunie soli, krēsli un tāfeles. Bērni mācīties varēja. Kādas jums bija grūtības? – Vajadzēja strādāt. Tā arī bija pati galvenā grūtība. Celtnieku brigādes kavējās, un mums vajadzēja daudz strādāt. Kas bija jūsuprāt pats nepatīkamākais? – Skolotājas neizmantoja savus atvaļinājumus.Varbūt bija kādi cilvēki, kuriem varētu pateikties? – Nē, tādu nebija. Vienīgi valsts palīdzēja ar līdzekļiem. Paldies.

Intervija ar skolotāju Solomeju Bulu.

1979.gadā 1.vidusskola pārcēlās uz šo ēku. Pastāstiet, ko jūs darījāt un kā tas notika? – Atceros, ka toreiz man bija 10.klase, un viņi man visvairāk palīdzēja. Nu ko mēs darījām? Zēni raka tranšejas, veda ķieģeļus, raka zemi, pagrabu tīrīja no dubļiem. Meitenes logus tīrīja, visu mazgāja. Palīdzējām skolas vadībai.

Kā jūs strādājāt? Varbūt bija kaut kāda obligātā prakse visiem? – Mēs strādājām gandrīz katru dienu. Atceros, ka vēl nācām pēc stundām uz šejieni. Ko jūs vēl darījāt? Nesām grāmatas uz biblioteku. Šeit nebija iekārtoti kabineti, tātad vajadzēja strādāt kabinetos. Jūs ilgi strādājāt? Jā. Varbūt mēnesi. Vecāki nāca palīgā? – Jā. Te, protams, arī strādāja celtnieku brigādes, kas bija atbildīgas par kanalizāciju. Darbs bija sadalīts, vaijūs strādājāt kaut kā citādi? – Jā, darbs bija sadalīts. Piemēram, atnāca kāds cilvēks un teica, ka vajadzīgi pieci zēni kādam darbam. Visi nāk, kad tas bija vajadzīgs. Nevienu nevajadzēja piespiest. Vai bija kādi brīvprātīgie cilvēki, kas šeit arī strādāja? – Nē tādu nebija. Te strādāja tikai celtnieki, santehniķi, elektriķi. Skola taču vēl nebija pabeigta. Te pat nebija krāsotas telpas. Varbūt bija tas, kas jums nepatika vai patika? – Nebija tāda, kas nepatika. Patika, tas, ka šī skola ir plašāka, ka te nebija divas maiņas, katrai skolotājai bija savs kabinets, laboratorijas, kur nolikt mēteli. Mēs varējām savos kabinetos pasēdēt, pastrādāt, Patika, ka mums bija draudzīgs kolektīvs. Kad sākās mācības? – Oktobra beigās vai novembra sākumā. Kas visvairāk jūsuprāt strādāja? – Skolēni. Un skolotājas, protams, arī.Paldies.’’

No Agra Kalniņa un Jāņa Āboliņa pētījuma 2008.gadā sk.Dzintras Ozolas vadībā.

Skola tika celta 1977.gadā. Arhitekts M.Jēkabsons, kuram skolas ēku pasūtīja projektēt Jelgavas pilsētas izpildkomitejas kapitālceltniecības daļa. Skola tika paredzēta 1712 skolēniem. Ēkas celtniecības izmaksas 140000 rbļ. Skolu cēla trīs gadus. Tika plānots celt atsevišķu sporta halli, bet šis projekts neizdevās.

1972. gada absolventi:

Anita Aperāne 11.kl.
Pēteris Armānovs 11.kl.
Māra Balode 11.kl.
Rūdolfs    Benze 11.kl.
Andris Berlands    11.kl.
Ārija Brenča 11.kl.
Undīne    Būde 11.kl.
Irēna Erdmane 11.kl.
Inta Gātere 11.kl.
Vija Joma 11.kl.
Lilija Korēņika 11.kl.
Edmunds Leoho    11.kl.
Jekaterina Litvina 11.kl.
Edīte Māske 11.kl.
Gunārs    Meinhards 11.kl.
Dzintra    Nece 11.kl.
Inese Ulmane 11.kl.
Viesturs Vimba 11.kl.
Brigita Zeltiņa 11.kl.
Rūta Zvaigzne 11.kl.
Ira Žbanova 11.kl.
Anda Briģe 11.kl.
Vija Baranovska    11.kl.
Sarmīte    Bensone 11.kl.
Daina Bruņiniece 11.kl.
Daina Daņiļēviča 11.kl.
Smuidra Fogte 11.kl.
Ziedonis Gailāns 11.kl.
Jurijs Golovanovs 11.kl.
Ingrīda Goļikova 11.kl.
Dainis Giņēvičs 11.kl.
Irina Hmeļeva 11.kl.
Aija Līberte 11.kl.
Andris Mizers 11.kl.
Ļubova Mukāne    11.kl.
Elita Pāne 11.kl.
Rihards    Pauniņš  11.kl.
Brigita Racepa 11.kl.
Tatjana    Raģir 11.kl.
Lidija Ribaka 11.kl.
Vitalts Stikuts 11.kl.
Valija Upeniece 11.kl.
Jānis Upenieks 11.kl.
Māra Vīnava 11.kl.
Silvija Vilkaste 11.kl.

1973. gada absolventi:

Līga Bērtulsone    11.kl.
Ilze Branta 11.kl.
Biruta Bukovska    11.kl.
Benita Diļevka 11.kl.
Ruta Elsone 11.kl.
Jānis Grinvalds    11.kl.
Izolde Gubenis    11.kl.
Skaidrīte Liberte 11.kl.
Maija Rika 11.kl.
Gunta Šešelde 11.kl.
Regīna Šuksta 11.kl.
Laimdota Taube     11.kl.
Ainārs Trubiņš    11.kl.
Maruta    Umbraško 11.kl.
Alfrēds    Ūtens 11.kl.
Viesturs Viļums    11.kl.
Gunārs    Zaķis 11.kl.

Kl.audz. sk. Zigrīds Frīdbergs

Juris Ābele 11.kl.
Andris Bārītis 11.kl.
Marita Beķere    11.kl.
Indulis    Branaburgs 11.kl.
Juris Cīrulis 11.kl.
Valda Derkusova 11.kl.
Agris Eliņš 11.kl.
Nellija Empele 11.kl.
Aija Ezergaile 11.kl.
Dzintra Griķe 11.kl.
Ieva Gulbe 11.kl.
Uldis Gulbis 11.kl.
Lilija Januškeviča 11.kl.
Astrīda    Jeromane 11.kl.
Aldis Krišjānis 11.kl.
Guntis Mengots    11.kl.
Uldis Nikalovskis 11.kl.
Modris    Miķelēns 11.kl.
Liāna Millere 11.kl.
Diana Paraša 11.kl.
Nikolajs    Pahomovs 11.kl.
Marika Pētersone 11.kl.
Pāvels Pole 11.kl.
Daina Puķīte 11.kl.
Inna Rekke 11.kl.
Ināra Raškovska    11.kl.

1974. gada absolventi:
Kl.audz. sk. Brežinskis

Andris Akmens    11.kl.
Ināra Ābele 11.kl.
Dainis Balodis 11.kl.
Agra Grumsle 11.kl.
Lilita Juškāne 11.kl.
Vitolds Mackēvičs 11.kl.
Ilze Mūrniece 11.kl.
Dzintra    Plēsniece 11.kl.
Ligita Pravorne 11.kl.
Andrejs    Reiņikovs 11.kl.
Dagnija    Rudzīte    11.kl.
Marika Seļezņeva 11.kl.
Ingus Sprūds 11.kl.
Ruta Stūķere 11.kl.
Zaiga Vazbute 11.kl.
Modra Velikūna    11.kl.
Liāna Zamblovska 11.kl.

Ivars Akmeņkalns 11.kl.
Ivars Alksnis 11.kl.
Jānis Anspoks 11.kl.
Gunta Bratkus 11.kl.
Ruta Brinkus 11.kl.
Daila Bušmeistere 11.kl.
Mārīte Ceriņa 11.kl.
Ina Daubure 11.kl.
Ināra Ekerte 11.kl.
Ligita Feldmane    11.kl.
Aina Gludiņa 11.kl.
Ligita Zakoviča 11.kl.
Irēna Kateščenkova 11.kl.
Vilnis Kinderēvičs 11.kl.
Lūcija Korēņika    11.kl.
Olga Lauva 11.kl.
Elga Lozenberga 11.kl.
Dzintra    Mihailova 11.kl.
Ilze Misule 11.kl.
Vija Naumova 11.kl.
Līga Ozoliņa 11.kl.
Inese Plūduma 11.kl.
Aija Poļaka 11.kl.
Ināra Soļima 11.kl.
Jānis Šulcs 11.kl.
Ieva Švalkovska    11.kl.

1975. gada 11.b

Aiva Berga
Ģirts Būdis
Guntis Dobelnieks
Inta Egle
Jānis Fadējevs
Aiva Freiberga
Andris Gāters
Ieva Grīnberga
Māris Krivošenoks
Anita Kušīņičeva
Āris Lapiņš
Aija Lipska
Baiba Mazbaha
Gaļina Petrika
Lidija Pudāne
Gunta Pūķe
Diāna Ridere
Zeltīte Romāne
Mārtiņš  Rubenis
Irēna Sakuliņa
Skaidrīte Siliņa
Ēriks Šneiders
Gunta Tēvus
Anna Upeniece
Juris Vidžis
Ingrīda Zīverte

1975. gada 11.a

Anda Ādlere
Dace Dvorovska
Ināra Dižus
Juris Čima
Baiba Emulova
Gunta Grosa
Edīte Ilguma
Inta Ieva
Lolita Helviga
Egija Jansone
Inese Kalniņa
Anita Kokle
Aija Kreģe
Kārlis Ķuze
Dzintra    Launaga
Vatslava Ņemiro
Dzintra    Ozola
Gunta Ozoliņa
Zigrīda Pumpure
Juris Ričiks
Agris Rumbēns
Aina Segliņa
Gita Segliņa
Jānis Setis
Vija Spunīte
Aivars Stūrmanis
Olga Šlapina
Rita Tretjakova
Anna Upeniece
Maija Upeniece

1976. gada 11.a

Ligita Āboma
Uldis Butka
Guntis Ezergailis
Juris Fogels
Aina Gusārova
Sarmīte    Guta
Velga Gustiņa
Sandra Kārkliņa
Ināra Kursiša
Ivars Leingarts
Brigita Novicka
Egils Pētersons
Aivars Pīrāgs
Ruta Reize
Daina Ropiņa
Aija Siliņa
Andris Svoks
Vilnis Šabāļins
Margarita Ševčenko
Ilze Šilinska
Lelde Šķiņķe
Aivars Šņoriņš
Zigurds Tarasenko
Ārija Vulfs

1976. gada 11.c

Solveiga Anspoka
Dzintra    Balode
Jānis Bārītis
Aina Brūvere
Inese Dukane
Ināra Emulova
Daira Freimane
Anita Fomičeva
Andris Jeromans
Daina Kriščūne
Baiba Kokle
Aivars Kotolovs
Dzintra Lastovka
Liene Mūrniece
Inita Pilūna
Inta Pilūna
Guntis Rozentāls
Aija Rusteika
Brigit  Siliņa
Ināra Slāģe
Andris Šķēle
Anita Viļuma
Ligita Vītola
Vilnis Žvingulis
Gunārs    Ostrovskis

1976. gada 11.b
Kl.audz. Blumberga

Aivars Batraks
Irēna Bērziņa
Einārs Bvinis
Maiga Cimermane
Ināra Drauga
Ināra Dzalbe
Ivars Frišvalds
Aleksis Jankūns
Sandra Kaķīte
Aldis Knāviņš
Ruta Koniņa
Gita Krieva
Aija Ķuze
Anita Labanovska
Velta Leja
Anita Mackēviča
Andris Majors
Anita Miķelsone
Iveta Ozola
Guna Ozoliņa
Elita Petrova
Uldis Priednieks
Anita Rubīna
Gaida Sēle
Edgars Staģis
Dzintra Stola
Marija Teņča
Mārīte Trumpe
Agris Vansovičs
Aivars Vagalis
Anda Zvīgule

1977. gada 11.c

Ilze Bullīte
Zinta Dombrovska
Ineta Eiklone
Vizma Ēķe
Baiba Gailīte
Dace Grosa
Jautrīte    Jēgerte
Laimdota Joma
Agris Kārkliņš
Ivars Lauva
Inta Liepiņa
Līvija Plinta
Silvija Pudāne
Almants Reinbergs
Ināra Reiņikova
Anita Rude
Aina Skrebele
Inita Straupe
Artūrs Suheckis
Gunta Švanka
Uldis Valters
Astrīda Vītola
Inese Ziemele

1977. gada 11.b

Ingrīda Ausmiņa
Inese Berlande
Gunta Brūvere
Anda Deveiķe
Skaidrīte Fišere
Aina Grigāne
Sandra Grinberga
Aivars Gulbis
Ziedonis Helvigs
Irēna Jankūna
Ērika Kalniņa
Aija Labanovska
Brigita Lašina
Vairis Mazkalniņš
Inese Redmere
Silva Sīle
Liāna Šteinberga
Elīna Sturmoviča
Liāna Šulce
Saulcerīte Tivča
Ligita Vitovska
Vija Zalcmane
Raimonds Zariņš
Ervīns Zaļais
Inga Zilēviča

1977. gada 11.a
Kl.audz. sk. Jekimenko

Lilita Agulis
Antra Akmeņkalns
Dace Āzena
Aija Brence
Daira Beitiņa
Mārīte Burdikova
Ivars Caune
Marina Cielava
Anita Erkmane
Ilze Grenese
Daila Ķerus
Diāna Kalviša
Gunārs    Koškins
Ilga Mežs
Inga Mikita
Elita Ozoliņa
Ligita Ozoliņa
Zaiga Potapova-Fiļipova
Vilnis Reinbergs
Aija Rubene
Margita  Rutka
Rita Segliņa
Ivars Slāģis
Sandra Skudra
Dina Ščerbaka
Gunta Šteina
Ervīns Venevics

1978. gada 11.a
Kl.audz. sk. P. Cikmačs

Nauris Asarītis
Raita Bērziņa
Aina Cimmermane
Imants Doze
Ingrīda Drēska
Juta Ekšteine
Egils Hūve
Guna Jurevica
Laimdota Kalniņa
Elita Kalniņa
Juris Kronbergs
Inta Lahnovska
Valdis Melutis
Ingrīda Moldāne
Ritvars Nuka
Jānis Ozoliņš
Gita Polača
Olga Pauliņa
Dzintars Plūdums
Dzintra    Pumpurs
Valdis Rauda
Dace Riba
Anda Rubene
Vija Sakuliņa
Baiba Siliņa
Inta Spila
Sarmīte    Sprosta
Edgars Šķēle
Bella Šulca
Jānis Trumpītis
Atis Tupiņš
Dace Vadone
Biruta Vjatere

1978. gada 11.c
Kl.audz. sk. Zabothene

Mārīte Abakuka
Maira Bērzniece
Mārīte Bišofa
Juris Baldiševics
Silvija Bubule
Inese Burmeistere
Aija Dižgalve
Gita Gailāne
Ieva Granta
Lolita Grīnvalde
Simona    Grīnvalde
Jānis Gorbunovs
Jurģis Gudermanis
Juris Hercogs
Inga Klabate
Juris Kokorevičs
Vizma Kozlovska
Antons    Kovaļevskis
Dainis Kukainis
Jānis Ķikulis
Andris Mednis
Ingus Meiliņš
Ilze Ozoliņa
Inga Samsone
Rita Smirnova
Aija Stendenberga
Skaidrīte Vasaraudze
Juris Važa

1978. gada 11.b
Kl.audz. sk.Ezergailis

Sarmīte Amosova
Ginta Bērziņa
Ilze Birzniece
Sarmīte    Bitena
Dzintra Derkusova
Juris Freimanis
Iveta Gultniece
Imants Isaks
Valdis Jakovelis
Jānis Januškēvičs
Andris Kalniņš
Ēriks Krūmiņš
Daiga Kurilova
Gunta Kursiša
Aina Lastovka
Irēna Loeho
Edīte Matisone
Gunta Norkus
Rudīte Ozola
Daiga Ozoliņa
Jānis Pauče
Inese Peikmane
Inga Pole
Ingūna Rūsa
Inta Simanoviča
Inita Staļģevica
Inese Stikute
Daina Umbraško
Inta Vaitkēviča

3

Jelgavas 1.vidusskolā 1979./1980.m.g. skolā mācījās 1515 skolēni un strādāja 72 skolotāji.
10. piecgadē skolu ar zelta medaļu beidza Ingus Meiliņš un Andris Miglavs.

1979. gada 11.a
Kl.audz. sk.Ausma Lībiete

11

Modris Andžāns
Sarmīte  Aperāne
Andris Brūveris
Normunds Batraks
Ingūna Bērziņa
Juris Brencis
Dzintars Bušmanis
Andris Čaplinskis
Edgars Detlavs
Egils Dumpis
Velta Dzalbe
Vineta Ēdere
Ingūna Grandāne
Baiba Grosa
Arnis Kaktiņš
Juris Kaminskis
Ilona Krūmiņa
Maija Kurapatkina
Rita Lence
Eduards Majevskis
Inga Neilande
Vita Pranka
Andris Rozenfelds
Ingūna Saliņa
Ārija Stepiņa
Pēteris Šķiņķis
Pārsla Šprenka
Elga Trubiņa
Juris Veidemanis

1979. gada 11.b
Kl.audz. sk. R.Tīse

Antra Balode
Agrita Berzinska
Ingrīda Biguža
Ilze Birģele
Ligita Blūma
Laima Blūmaite
Gunta Čerpinska
Inta Freimane
Normunds Jurēvics
Silvija Kujāne
Iveta Krastiņa
Aivars Kukainis
Modris Leonovičš
Janīna Maļavkina
Zeltīte Netlava
Māra Pieče
Igors Plociņš
Rasma    Pudņika
Ilze Raģele
Juris Skrebelis
Daiga Spure
Guna Stradiņa
Valdis Sutens
Inta Šleija
Anna Upeniece
Gunta Utkina
Daiga Vinovska
Dagmāra Zaķe
Aivars Zagorskis
Anita Zepa

1979. gada 11.c
Kl.audz. sk. Biruta Jansone

Dzintra Aišpure
Aļeko Āboliņš
Inta Dārziņa
Māris Dzelzgalvis
Māris Grunšteins
Antra Grunšteina
Sandra Heimane
Juris Jurševskis
Diāna Karaša
Daina Kokina
Simons    Kozlinskis
Gundars Kristanovičs
Inguna Leščevica
Andris Miglavs
Ingrīda    Mūrniece
Vita Neibolte
Guntis Pilsētnieks
Mārīte Podniece
Iveta Preisa
Sandra Reimane
Pāvils Reiņikovs
Judīte Ridere
Ligita Rožuleja
Sarmīte Rudomina
Raitis Sakne
Zigurds Veidis
Sandra Vībane
Ilze Vjatere
Aija Zalcmane
Sandra Zviņģele

1980. gada 11.c
Kl.audz. sk. S.Bula

Solveiga Ausmane
Anda Bušmane
Juris Buškevics
Iveta Ceplīte
Gunta Dāvida
Ints Dreimanis
Inga Dundure
Jānis Dzenis
Nadīna Grosberga
Inese Gulbe
Daiga Karlsone
Ivars Keišs
Anda Klovāne
Zaiga Krastiņa
Iveta Lankovska
Lolita Lindenberga
Santa Lorence
Olafs Lozbergs
Guna Meža
Guntis Pukinskis
Arnis Rozenfelds
Inta Rozenlauka
Daina Siltuma
Juris Strautiņš
Ainārs Strazdiņš
Agnija Tetere
Dace Veidemane
Andris Zēgners
Judīte Zeltiņa

1980. gada 11.a
Kl.audz. sk. V.Kalēja

Inese    Aperāne
Dainis    Āboliņš
Guntis    Bajārs
Aivars    Cveigels
Iveta    Dzelzīte
Ilze    Gāle
Ivars    Hercogs
Rojs    Ivuškāns
Vilmārs    Ivuškāns
Māris    Jansons
Santa    Kalneniece
Inta    Karasiera
Dace    Lauva
Inta    Līduma
Guntis    Malējs
Ivars    Miķelsons
Lolita    Muižniece
Inese    Nezine
Rolands    Pastars
Jānis    Pļāvējs
Laima    Roga
Liāna    Ruščana
Gunārs    Sjanita
Anita    Stasaite
Gunta    Stendenberga
Guntars    Šlosbergs
Gunta    Trana
Baiba    Veisnere
Iveta    Vītiņa
Everita    Zigmunde

1980. gada 11.b
Kl.audz. sk. O.Brežinskis

Ainārs Ausmanis
Anita Beitāne
Imants Buls
Arnis Cimdars
Inguna Dūda
Agita Dzirkale
Ilze Dzirkale
Ivars Erdmanis
Irita Fomičeva
Iveta Freiberga
Ainārs Freimanis
Jānis Grants
Liene Grēna
Dina Grūtupa
Ligita Kalniete
Māris Klausītājs
Inese Krujele
Sandra Leipciga
Maija Metene
Vija Mežviete
Andris Miķelēns
Laima Millere
Aļena Ņemiro
Aivars Rubulis
Gunta Siugale
Edgars Strazdiņš
Ilze Strēle
Inita Šimiņa
Aivars Ziebergs

 

 

 

Leave a Reply

Your email address will not be published.


7 − 2 =

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>