Bīrona laiks

 

Academia Petrina

Akadēmija tika dibināta 1775.gadā. Hercogs ieguva augstākā lēņkunga apstiprinājumu Varšavā. Kurzemes landtāgs nosacīti piekrita, tomēr hercogam līdz pat 1795.gadam, kad viņš atteicās no troņa, bija jācīnās pret naidīgi noskaņotās muižniecības pārstāvniecību, jo pēc muižnieku ieskatiem jaunā akadēmija tiesiskā ziņā bija izveidota ar pārāk plašu vērienu.Pār hercogu un viņa lolojumu gūlās kāda nolemtība- vairākus gadu desmitus neizdevās nodibināt iecerēto mācību iestādi, jo muižniecība nevēlējās uzņemties pat vienu daļu maksājumu. Tad hercogs nodibināja akadēmiju uz sava rēķina un, protams, piešķīra tai tālaika Eiropā pieņemtās akadēmiskās brīvības, jo citādi viņš nevarētu piesaistīt profesorus un skolotājus. Tiklīdz viņš to visu bija sasniedzis, ieskaitot karalisko apstiprinājumu, tā iejaucās muižniecība, lai ierobežotu un sašaurinātu viņa dibinājumu- tikai tādēļ, ka muižniecība bijās par savu virskundzību. Nav citu pārliecinošāku argumentu pret šāda veida priviliģētas muižniecības varu Eiropā nekā kurzemes muižniecības cīņa pret šo nozīmīgo, tālredzīgo hercoga Pētera dibinājumu.

Academia Petrina ēkai hercogs ziedoja savu pilsētas pili un piesaistīja savu galma arhitektu Severīnu Jensenu greznās jaunbūves celtniecībai.

Hercogs pats rūpējās par zinātnisko kolekciju izveidi, iegādājās fizikas un astronomijas instrumentus, vara grebumu kolekcijas, gleznas. Kā arī sedza visus izdevumus profesoru atalgošanai.

1778.g. hercogs Pēteris uzdāvināja Jelgavas Akadēmijas observatorijai novērojumiem nepieciešamus instrumentus, un jau pēc 5 gadiem tiek veikts zinātnisks darbs – noteikts observatorijas atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums, kas publicēts Astronomiskajā gadagrāmatā.

‘’Ik gadu mācības sāka ap 20 jaunu studentu. Mācības notika priekšpusdienā – no plkst.8.00 – 11.00 un pēcpusdienā – no 14.00 līdz 16.00. Lekcijas notika literatūras klasē un zinātņu klasē. Galvenie priekšmeti – vācu valoda, matemātika, ģeogrāfija, vēsture, runas māksla, fizika, fizioloģija, dabas zinātne un baznīcas vēsture. Papildus varēja apgūt latīņu, grieķu, itāļu, fraņču un angļu valodu. Hercoga staļļmeistara Embkes vadībā studenti hercoga manēžā katru nedēļu 3-4 reizes mācījās jāšanas sportu. Studentiem bija iespēja apgūt arī paukošanas māku. Lekciju nauda bija 20 dālderu gadā, bez tam studentiem bija jāmaksā divi florīni ziņnesim un viens dālderis par ‘’bārkstīm’’,t.i. uzplečiem,’’raksta J.Stradiņš un H.Strods pētījumā ‘’Jelgavas Pētera akadēmija’’.

Akadēmiskā ģimnāzija sastāvēja no literatūras un zinātņu nodaļas. Mācību ilgums katrā nodaļā- divi gadi. Tikai nobeidzot literatūras nodaļu, kas orientējas uz vispārējo izglītību (literatūras,matemātikas, vēstures ģeogrāfijas un klasisko valodu kursi), varēja turpināt studijas zinātņu nodaļā ( prasības tuvinājās universitāšu programmai, īpašu vērību pievēršot dabas zinātnēm- ķīmija, metalurģija, mineraloģija, botānika, zooloģija, anatomija, fizioloģija. Mācīja arī matemātiku, filozofiju, tiesību zinātnes un teoloģiju.) Mācību iestādes beidzējiem bija tiesības ieņemt mācītāju, ierēdņu un militārā dienesta amatus.

1890.gadā ar 24.aprīļa ‘’Visaugstāko’’ rīkojumu Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā starp neobligātajiem priekšmetiem tiek paredzēta arī latviešu valoda.

”Lietuvas pirmais prezidents Antans Smetona, dzimis 1874.gadā. Jelgavas ģimnāzijā mācījies no 1893. līdz 1896.gadam, kad no ģimnāzijas izslēgts par tautiskiem centieniem un atteikšanos lūgties krieviski.” Gita Grase 23.09.2014 ”Zemgales Ziņas”.

Akadēmijas pirmajos 20 gados kopējais studentu skaits sasniedza 241, bet tikai 3% studijas turpināja ārzemēs zinātniska grāda iegūšanai.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


5 − = 2

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>