1988./1989.m.g.

Reizē ar latviešu tautas trešās atmodas sākumu 1988./89.mācību gadā skolā sākās jauns pavērsiens gan mācībās, gan sabiedriskajā dzīvē. 18.novembra svinībās ar patiesu saviļņojumu izskanēja ‘’Dievs, svētī Latviju’’.

Skolas pastāvēšanas 70.gadā 46 klasēs mācījās 1350 skolnieku, strādāja 107 pedagogi. Uz jubilejas salidojumu bija ieradušies vairāk nekā 1000 absolventu, pat no pirmā izlaiduma.

1988./89. mācību gads 1.vidusskolas vēsturē atvēris īpašu lappusi: 18.novembrī patiesā nacionālā lepnumā skolēni ienes zālē  audzēkņu un skolotāju darināto  sarkanbaltsarkano karogu, spoži deg auseklītis. Ziemassvētkos eglītē mirgo svecītes un atkal skan cauri gadiem saglabātās dziesmas.

8.04.1989 Elmārs Sakne, 1.vidusskolas direktors:
‘’Skola mūsu dzīvē būtībā paliek uz visu mūžu, no tās neaizejam nekad. Te sirdī iekrīt tas cilvēcības grauds, no kura saknēm barojas prāts, Dzimtenes mīlestība, veidojas izpratne – mana tauta, mans pienākums.

Skolām, tāpat kā tautām un atsevišķiem cilvēkiem, ir savi likteņi, sava vēsture, un neveiksmju gadi. Tāpat kā cilvēkiem, tām rīko arī darba svētkus, svin ievērojamas jubilejas.

Jelgavas 1.vidusskola daudzus gadus ir bijusi kā bērns, kas karā pazaudējis vecākus un pats vairs neatceras savu dzimšanas vietu un laiku. Šis mācību gads atnesis daudz jauna. Ar skolotāju, audzēkņu un bijušo absolventu pūlēm skolas vēsture sāk atdzimt.

Nu varam droši teikt, ka tās dzimšanas gads ir 1919. Un šopavasar 13.maijā svinēsim skolas pastāvēšanas 70.jubileju. Ievērojamā notikuma nozīmību pastiprina tas, ka pēckara gados nav bijis kopīga absolventu salidojuma. Hercoga Pētera Akadēmijas posms tikai tagad ir apzināts un ieņem likumīgu vietu skolas darbībā.Diemžēl daudz kas ir pazudis.

Kara vētras nav saudzējušas ne bijušos audzēkņus, ne skolotājus. Latvijā no vecākās paaudzes ir palicis tikai retais. Skola bijusi izvietota sešās ēkās. Pirmā no tām, kurā skola dibināta un kas atradās bijušajā Pasta ielā, precīzāk – bijusī Jelgavas Valsts 2.ģimnāzija, kara gados zudusi uz visiem laikiem. Minētajā ēkā meklējams Jelgavas 1.Valsts vidusskolas sākums. Toreiz, 1919.gada janvārī, 1.vidusskola strādāja otrajā maiņā, jo bermontiešu nodedzinātajā Academia Petrina telpās mācības atsākās tikai pēc dažiem gadiem,pēc atjaunošanas.

Zudušas, izvazātas un sadegušas ir daudzas skolas relikvijas, bibliotēkas, tomēr dzīvas vēl ir bijušo audzēkņu un skolotājuatmiņas, ko šodien saņemam retu fotogrāfiju, vērtīgu rakstu un dokumentu veidā. To visu varēs aplūkot salidojuma dalībnieki. Domāts arī par to, lai tikšanās brīžus padarītu emocionāli bagātākus, neaizmirstamus. Tāpēc, liekas, būs interesanti attiecīgo gadu absolventiem pabūt tajās ēkās, kurāsviņi mācījušies.

Salidojuma viesi visā pilnībā varēs iepazīties arī ar šodienas Jelgavas 1.vidusskolu, kurā pašlaik mācās 1353 skolēni. Strādā 84 skolotāji, no viņiem 18 ir šīs pašas skolas absolventi. Varēs apskatīt jauno skolas ēku, kurā nu jau rit desmitais mācību gads. Skolā ieviestas krietnas matemātikas un fizikas mācīšanas tradīcijas, šajā mācību gadā papildus izraudzītas klases ar humanitāro novirzienu, ir iecere nākamgad skolēnos padziļināt interesi par žurnālistiku. Ir arī citas ļoti vajadzīgas, agrāk nebijušas darba formas. Piemēram, izlīdzināšanas klases, klases ar pastiprinātu darba orientāciju. Svētku viesi gūs priekšstatu par zinātnisko pulciņa darbu un skolēnu piedalīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā.

Tomēr interesantāk par visu laikam būs iespēja klausīties bijušo audzēkņu atmiņu stāstos. Un absolventi ar sirmām galvām varēs ne tikai kavēties atmiņās, bet ar savu dzīves pieredzi novērtēt gūto zināšanu bagātību. Mēs gaidīsim arī viņu novēlējumus ceļamaizei nākamajiem gadiem.

Skolas bagātība ir viņu audzēkņu zināšanas, panākumi, viņu devums tautai.

Aizvadītajos 70 gados pārāk daudz ir bijis drūmā. Latviešu tautas inteliģence ir putināta bez žēlastības. Mūsu vidū 13.maijā nebūs Pētera Tiltiņa – viena no pirmajiem Padomju Savienības varoņiem, kam šis augstais apbalvojums piešķirts parkaujas nopelniem. Pēteris Tiltiņš kritis Otrajā Pasaules karā. Salidojumā neieradīsies arī daudz citi – kritušie, izsūtītie, aizvestie, svešumā dzīvojošie, kuri būtu varējuši ar savu darbu un zināšanām mūsu zemi un tautu darīt bagātāku un laimīgāku.

Tomēr savu skolu un skolotājus jubilejas reizē nāks sveikt strādnieki un zinātnieki, skolotāji un mākslinieki, valsts vīri un diplomāti, arhitekti un celtnieki, žurnālisti un aktieri, nāks visi tie ,kas varēs un gribēs novērtēt aizvadītos gadus un dot padomu nākamajiem, lai tie būtu raženāki, laimīgāki un gaišāki.

Tātad uz tikšnos Jelgavas 1.vidusskolā R.Dzilnas ielā 9 13.maijā pulksten.12. Elmārs Sakne, 1.vidusskolas direktors.

 

13.05.1989 ‘’Jelgavas Ziņotājs’’ R.Zāle:
‘’Visskaistākais skolēniem licies Jelgavas pavasaris, kad ziedējuši ceriņi un kastaņas, vakaros pilsētas dārzos un parkos skanējusi mūzika. Tā atceras Jelgavas 1.vidusskolas trīsdesmito gadu absolventi. Nu atkal klāt pavasaris. Ziedēšanai pošas ceriņi, un savas majestātiskās svecesdrīz iedegs kastaņas. Toties ziedu kupenās slīgst ābeles, pamazām izzied ievas. Un Jelgavas 1.vidusskola šodien svin savu 70. dzimšanas dienu.

Septiņdesmit gadi. Kādi tie bijuši? Laikam jau visiem, kas šajā skolā mācījušies, tie saistās ar jaunību, ar cilvēka mūža skaistāko daļu.Bet kāds bija pašas skolas sākums? Dzimusi 1919.gada janvārī, salā un aukstumā,tā izjūt lielas grūtības. Sākumā skola izvietojas Pasta ielā 25, bijušajā meiteņu ģimnāzijā, apmēram tur, kur tagad atrodas kinoteātris ‘’Zemgale’’. Bermontieši bija pilsētu izlaupījuši un izpostījuši. Nodedzināta bija skaistā Academia Petrina, kurā vajadzēja būt 1.vidusskolai. Skolai trūkst visa kā: elektrības, malkas, solu, galdu, tāfeļu. Logi-bez stikliem. Soli pa solim visas grūtības tiek pārvarētas. Pirmoreiz mācības vidusskolā notiek latviešu valodā! Sākumā izveidotas tikai deviņas klases. Bet 1921.gadā jau ir 15 klases un skolu beidz 529 audzēkņi.

1922.gadā skolu pārdala. Tiek izveidota Jelgavas 1.Valsts klasiskā ģimnāzija. Tā atgriežas savās telpās Akadēmijas ielā. Pasta ielā paliek Jelgavas 2.vidusskola.

Klasiskajā ģimnāzijā ļoti liela vērība tiek veltīta svešvalodu – latīņu, grieķu, vācu, angļu, franču, leišu un krievu valodas apguvei.

1926.gada absolvente Aleksandrīne Meldere-Briško vēl tagad brīvi pārvalda krievu un vācu, saprot franču un latīņu valodu. Viņai atmiņā palicis, ka skolā centās ieaudzināt skaistuma izpratni, darba tikumu, godīgumu un kārtību. Uzvedība skolēnam drīkstēja būt tikai laba vai teicama, ar trijnieku uzvedībā atskaitīja no skolas… Lielākais sods un negods bija – palikt pēc stundām vai nākt uz skolu svētdienās…

Aleksandrīne Briško mūžs ieritējis devītajā gadu desmitā. Taču šodien viņa ļoti vēlas ierasties savā skolā, lai tiktos ar jaunību. Un kas zina, varbūt šovakar viņu polonēzē izvedīs bijušais klasesbiedrs, ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācību spēks, šobrīd pensionārs Pauls Mūrnieks…

Uz salidojumu pošas arī 1924.gada absolvente pensionētā skolotāja Hermīne Burkevica. Viņa ļoti labi atceras skolas pirmo direktoru Jāni Lapiņu. Viņš skolu vadījis  līdz 1932.gadam. Stingrs. Prasīgs. Turpat skolā dzīvojis(direktora dzīvoklis bijis tagadējā Jelgavas muzeja ēkā). Kad Hermīne Burkevica stājusies mācīties Latvijas Universitātē un teikusi, ka nāk no’’Lapiņa skolas’’, viņai atbildējuši: ‘’Jūs nākat no labas skolas.’’

Jelgavas 1.klasiskā ģimnāzija simtiem absolventu devusi dziļas un pamatīgas zināšanas, attīstījusi talantus.

Pie 1.vidusskolas šodienas ēkas R.Dzilnas ielā 9 piestiprināta piemiņas plāksnīte. Tā vēstī, ka Jelgavā dzīvojis un vidusskolu beidzis Padomju Savienības varonis Pols Armāns, īstajā vārdā Pauls Pēteris Tiltiņš. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš kļūst par komunistu, pēc skolas beigšanas aizbrauc uz Franciju, studē Parīzē. 1926.gadā dodas uz Padomju Savienību. Kopš 1930.gada ir tanku izlūkošanas vada komandieris.

1936.gadā Pauls Tiltiņš dodas uz Spāniju, lai internacionālajā brigādē cīnītos pret fašismu. Par kaujas nopelniem apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa Zelta Zvaigzni. Viņš ir pirmais latvietis, kas ieguvis šo augsto valdības apbalvojumu.

Sesavas pagasta kalpa dēls pulkvedis Pols Armāns krita kaujās Otrajā Pasaules karā. Pēc nāves apbalvots ar Lielā Tēvijas kara 1 pakāpes ordeni.

Viņa vārds tagad ir Jelgavas 1.vidusskolas komjaunatnes pirmorganizācijai.

Un vēl viens skolas absolvents, kuru gribētos pieminēt. PSRS Tautas skatuves māksliniece Elza Radziņa (dzimusi Podniece) Jelgavas 1.vidusskolu (vai hercoga Pētera ģimnāziju – kopš 1935.gada skola tika saukta tā) beidza 1936.gadā. Slava un popularitāte neatnāca uzreiz. Tā veidojusies grūtā, neatlaidīgā darbā. Un tad pienāca diena, kad ‘’karalienei Ģertrūdei’’ aplaudēja paša Šekspīra dzimtenē Anglijā. Tā bija laime mums visiem! No simtiem Padomju Savienības aktrišu karalienes lomai izraudzījās vienu – Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, mūsu novadnieci Elzu Radziņu.

Iepazīstoties ar absolventiem redzi, 70 gados Jelgavas 1.vidusskola ceļamaizi devusi simtiem zinātnieku, pazīstamiem valstsvīriem, veselām skolotāju dinastijām. Nopelniem bagātiem ārstiem, diplomātiem, krietniem strādniekiem, žurnālistiem, lauksaimniecības darbiniekiem, literātiem, daudziem citiem speciālistiem. Protams, ir bijuši arī vējaziedi…

Tumšām krāsām skolas vēsturē iekrāsoti fašistiskās Vācijas okupācijas gadi un staļinisko represiju laiks.

Vācu okupācijas gados skolai atkal vajadzēja strādāt Pasta ielā 25, otrajā maiņā līdz astoņiem vakarā. Academia Petrina ēkā sākumā bija karagūstekņu nometināšanas vieta, vēlāk vācu varas hospitālis. Latvijas karogu, ģērboni un himnu aizliedza. 1944.gada aprīlī nav ne eksāmenu, ne skaistās izlaiduma balles.Izsniedz tikai apliecības par skolas beigšanu.

Jauns, liels darba cēliens sākas 1944.gada rudenī, kad Jelgava atkal ir brīva. Tikai no skaistās pilsētas palikušas drupas un pavisam nedaudz ēku nomalēs.

Fizikas un matemātikas skolotājs Zigfrīds Frīdbergs, kurš Jelgavas 1.vidusskolā nostrādājis vairāk nekā 20 gadus, savās atmiņās raksta,ka sešdesmito gadu sākumā fizikas kabinets bijis iekārtots savrupmājā Skolotāju ielā 6(pati skola atradāsSkolotāju ielā 8). Turpat pretī atradušās arī zēnu darbmācības telpas, te skolēnus strādāt mācīja skolotājs T.Spuris.

Kabineta iekārtojumsbija gaužām vienkāršs, trūcis elementārā – piemērotu galdu un solu, nemaz nerunājot par aparatūru, instrumentiem. Pamazām viss nepieciešamais sagādāts.’’…Bet skola,’’viņš raksta, ‘’tas jau nav tikai telpas un mācību kabineti. Pirmām kārtām – skolēni. Un tā paaudze, kas bija redzējusi drupas un pēckara gadu postu, saprata, kāpēc ir jāmācās.’’

Sirmā pedagoga atmiņā vēl šodien dzīvo daudzi zinātkāri skolēni. – Es biju stingrs un prasīgs, bet tagad lepojos, ka dzīvē aizgājuši krietni cilvēki, -viņš īsā sarunas brīdī sacīja.

Šodien Jelgavas 1.vidusskolas 45 klasēs mācās 1353 skolēni. Strādā 84 skolotāji, no viņiem 18 iršīs skolas absolventi.Ar krūšu nozīmīti ‘’Teicamnieks tautas izglītības darbā’’ apbalvoti 26 skolotāji. Vairāki pieredzes bagāti pedagogi vada skolā un pilsētā metodiskās apvienības, komisijas.

Skolai ir teicama materiālā bāze, labi iekārtots sporta laukums, vingrošanas zāle. Prasībām atbilstoši mācību kabineti. Tāpēc jo skumji, ka daudziem skolēniem trūkst galvenā – vēlēšanās mācīties. Kāpēc? Šķiet, arī uz šo jautājumu atbildējis pensionētais skolotājs Zigfrīds Frīdbergs:’’Ar obligātās vispārējās izglītībasieviešanu skolā sākās ‘’bezizmēru trijnieku periods’’. Un bērnos sāka zust interese par mācībām.

Skolai vajadzīgas dziļas pārmaiņas, jauni virzieni, meklējumi.Par to, par rītdienas skolu, daudz domā skolas direktors pilsētas Tautas deputātu padomes deputāts Elmārs Sakne un pedagogu kolektīvs. Kādi ir priekšlikumi? Ir pienācis laiks uzsākt diferencētu mācīšanu, bērnu individuālo spēju izkopšanu. Katrā skolēnā ir kas labs, kādi labi asni, kam jāpalīdzaugt. Tāpēc nepieciešama agrīna bērnu spēju prognozēšana un to tālāka virzīšana. Mācību process jāvada tā, lai sagatavotu cilvēku ātrai orientācijai mainīgās situācijās tautas saimniecībā. Tādu prasību izvirza laiks.

Kas tad skolā jau darīts šajā virzienā? Vēl tikai sperti pirmie soļi: ieviestas tā saucamās izlīdzināšanas klases bērniem ar aizkavētu vispārējo attīstību. Tādās klasēs mācās ap 20 bērnu. Mācību temps ievērojami samazināts. Aizvadot skolēnu līdz 4.klasei, jātiek skaidrībā, kādas prasības viņam varēs izvirzīt.

Izveidotas darba klases audzēkņiem, kuriem grūtības sagādā dziļa teorētiskās vielas apgūšana. Taču 1.vidusskolā ir jau senas tradīcijas padziļinātā matemātikas un fizikas mācīšanā. Šogad izveidota arī klase ar humanitāro novirzienu. Ir citas interesantas ieceres.

Šodien skolā tiksies dažādu paaudžu absolventi. Katram izlaidumam tiks rīkoti atmiņu mirkļi tajā skolas ēkā , kurā mācījies, kurā sajūt savas jaunības dienu elpu un kurai varēs pateikt:’’Esi sveicināta, mana skola!’’

Panākumi:

  • Zelta medaļa – Sandra Vedļa
  • Sudraba medaļa – Brutāns Andris, Čerņavska Sandra
  • Beitāns Kaspars 10.m – 1.vieta bioloģijas olimpiādē pilsētā
  • Melnalksne Dace 11.m – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Zukulis Jānis 11.m – atzinība krievu valodas olimpiādē pilsētā, 3.vieta republikā
  • Zakirovs Alberts 8.c – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Vedļa Sandra 10.m – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Žigis Raimonds 8.a – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  •  Krūmiņš kaspars 11.m – 3.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Čerņavska Sandra – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Fišers Ģirts 9.m – 3.vieta fizikas olimpiādē pilsētā
  • Mauševics Gints 4.a – 3.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Skudra Sandra 5.b – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Brutāne Ineta 6.a – 2.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Cipruss Ilgvars 5.a – 3.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Kokina Daina 11.a – 1.vieta bioloģijas olimpiādē pilsētā
  • Zviņģelis Ģirts 8.d – 1.vieta bioloģijas olimpiādē pilsētā
  • Armalovičs Artis 6.b – 3.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Ārmane Lilita 7.a – 1.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Čudars Kalvis 7.c – 3.vieta matemātikas olimpiādē pilsētā
  • Vilka Linda – 2.vieta atklātajā angļu valodas olimpiādē republikā

1989. gada 11.m
Kl.audz. sk. Andrejs Sālzirnis

3

Sanita Bartaševica
Kaspars    Beitāns
Andris Brutāns
Inga Buholca
Māris Buks
Brigita Butkus
Dace Būmane
Sanmdra Čerņavska
Zigismunds Ganulēvičs
Kristīne    Habibuļina
Evija Jarbuša
Andris Jemeļjanovs
Jānis Karelis
Kristīne     Ksilandere
Ingus Kuklis
Agita Liepiņa
Artis Mukāns
Juris Ozols
Andris Pāns
Aija Puriņa
Antra Rasmane
Uldis Salzirnis
Kaspars    Siļķe
Ivars Spalva
Artis Šķiliņš
Jānis Vaits
Sandra    Vedļa
Aļģirdas     Viļimas
Jānis Vizbulis
Signe Vētiņa

1989. gada 11.b
Kl.audz.sk. Vita Hermane

2

Kristīne    Dukure
Sanita Dūrēna
Iluta Grablovska
Evija Grunšteina
Inga Husko
Artis Jansons
Anžela Jasenas
Kristīne    Krepica
Ilva Ķezbere
Kristīne    Pušmucāne
Sandra Liepa
Diāna Pucēna
Agita Rituma
Ilze Teika
Sintija Zālīte
Ainārs Zvejnieks
Ināra Zvirbule

1989. gada 11.a
Kl.audz. sk. Ilze Arhipova

11

Baiba Berga
Edijs Brauners
Sanita Buls
Sanita Burkāne
Daiga Girdene
Kristīne    Klāsupa
Dace Lapsenberga
Gundars Lintiņš
Vineta Lukmane
Sanita Maļina
Inga Meikstuma
Solvita Mežīte
Inese Radziņa
Raimonds Satovskis
Iveta Stepiņa
Zanda Strēle
Atis Sturmovičs
Inga Šīna
Jānis Šmits
Baiba Švika
Maija Vecele
Aīda Beinerte

‘’Jelgavas 1.vidusskolas 1919. -1989.’’ 70.jubilejas buklets vēsta – ‘’ Neliels ieskats Jelgavas 1.vidusskolas vakardienā un šodienā ir tikai versija par Jelgavas vecāko ģimnāziju. Katram absolventam ir savas atmiņas.

Lūk daži no mūsu skolas bijušajiem audzēkņiem: J.Auziņš, Jelgavas Starpkolhozu celtniecībasorganizācijas priekšsēdētājs, H.Blekte, Latvijas ‘’Komunālprojekta’’ Jelgavas nodaļas inženieris, G.Blūms, padomju darbinieks, A.Fogelis, Latvijas Valsts universitātes docents, I.Gaišs, pedagogs un zinātnieks, E.Grinovskis, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, G.Jēkabsons, žurnālists , I.Jēkabsons, arhitekts, I.Karlovics, Latvijas Ministru Padomes Juridiskās daļas vadītāja vietnieks, Z.Ķesteris, skolēnu Tautas teātra ‘’Sprīdītis’’ režisors, vēsturnieks, L.Lukševica, muzikoloģe, I.Mangalis, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, B.Mežgailis, Latvijas Valsts universitātes profesors P.Mūrnieks, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docents, E.Radziņa, PSRS Tautas skatuves māksliniece, I.Rozenvalds, pedagogs, O.Stungrevics, Latvijas PSR Sakaru ministrs, E.Šilters, Latvijas Valsts universitātes profesors, P.Tiltiņš(Pols Armans), Padomju Savienības Varonis, J.Vagris, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs, J.Vēbers, Latvijas Valsts universitātes profesors, J.Vējš, Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas institūta direktora vietnieks, Ž.Zakenfelds, atbildīgs diplomātisks dienesta darbinieks un citi.

Mēs visi nākam no skolas, un katra atgriešanās jaunībā dod spēku tālākam ceļam.’’

Leave a Reply

Your email address will not be published.


− 4 = 4

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>