90. gados veidojās draudzība ar Zviedriju, Somiju, Vāciju, Poliju, Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Ālandu salām. Skola iesaistījās Baltijas jūras projektā ‘’Baltic Week’’. Skolēni un pedagogi bieži ciemojās pie saviem sadarbības partneriem, piedalījās festivālos. Paralēli notika sadarbība ar Norvēģiju, skolēni pētīja saules starojuma intensitāti. Sadarbība deva iespēju 6 skolēniem mācības turpināt Bo pilsētas ekonomiskajā koledžā Norvēģijā. Jelgavas 1.ģimnāzijā mācījušās skolnieces no ASV, Austrālijas.

Laikraksts ‘’Jelgavas Ziņas’’ 26.01.1990 ‘’Ar Jelgavas piemiņu sirdī’’–gleznotāja dēls, jurists Imants Celmiņš stāsta–‘’Šogad aprit 70 gadu, kopš gleznotāja Kārļa Celmiņa mūžs cieši saistīts ar Jelgavas 1.vidusskolu (toreiz – Hercoga Pētera ģimnāziju). Kārlis Celmiņš dzimis 1894.gadā. … Ar 1920.gadu mākslinieks sāk darbu kā zīmēšanas skolotājs Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzijā… organizēja izstādes, aktīvi darbojās mākslinieku biedrībā ‘’Zaļā vārna’’. Jelgavas periods (1920.-1944.)ir pats nozīmīgākais posms K.Celmiņa radošajā darbībā, diemžēl no tā līdz mūsu dienām saglabājies pavisam maz. 1944.g. jūlija pēdējās svētdienas kara ugunsliesmas visu iznīcināja….Radošas enerģijas pilnā gleznotāja dzīve beidzās pirms 80 gadu jubilejas. Pēdējo darbu tematiku viņš bija meklējis jūras aļģēs. Gleznotājs teica, ka aļģes esot jūras gotika.’’

2.02.1990 ‘’Jelgavas Ziņotājs’’ – ‘’Jelgavas 1.vidusskola paver jaunu lappusīti savā vēsturē. Uzsākta draudzība un sadarbība ar Šopēna 53. Ščecinas  skolu. Tās delegācija ieradās Jelgavā.

…Pirmdienas rīts. Īsta svētku noskaņa valda Jelgavas 1.vidusskolā. Bērni latviskos tautastērpos stāv goda sardzē. Muzicē skolas pūtēju orķestris diriģenta Jāņa Timmas vadībā. Taču galvenie  saimnieki par ciemiņu uzņemšanu šajā nedēļā ir 9.a klase un tās audzinātāja Dzintra Ozola. Šīs klases bērnu vecāki arī ir skolu sadarbības iniciatori. Ščecinas skolēni nedēļu dzīvos jelgavnieku ģimenēs.

Draudzības nedēļas atklāšananotiek skolas aktu zālē.Godavietā- Polijas un Latvijas nacionālie karogi. Koris dzied latviešu tautasdziesmas. Poliski ciemiņus sveic 2.d klases skolēni Baiba Bērziņa un Roberts Albrekts. Viesus uzrunā skolas direktors Elmārs Sakne. Atbildes vārdus teic Ščecinas 53.skolas direktore Zofija Mazura. Un abām pusēm saprasties palīdz skolotāja Irēna Lapsa.

Tad ciemiņi apskata skolu un ielūkojas Jelgavas 1.vidusskolas 70 gadu jubilejas svinību norisē, kas pērnā gada 13.maijā ierakstīta videolentē.

Draudzības nedēļa ir rūpīgi pārdomāta. Ciemiņi piedalās stundās. Vēro ritmikas nodarbības jaunākajās klasēs. Dodas ekskursijā pa Jelgavu un Rīgu. Dailes teātrī noskatās PSRS Tautas skatuves mākslinieces Vijas Artmanes jubilejas izrādi ‘’Elizabete, Anglijas karaliene’’. Apmeklē mikroautobusu rūpnīcu RAF un ‘’Latvijas keramiku’’. Piedalās latviešu folkloras vakarā, kurš veidots pēc Imanta Ziedoņa epifānijas par kamoliem. Par uzvedumu gādā 1.vidusskolas latviešu valodas skolotājas Aija Eiklone un Vita Hermane.

Noslēgumā tiek parakstīts draudzības un sadarbības līgums starp abām skolām. Tas paredz padziļinātu iepazīšanos ar mācību procesiem un ārpusklases darbu, latviešu un poļu tautu kultūru, skaistākajām vietām. Citiem vārdiem – labāk iepazīt vienam otru. Un šajā nolūkā pavasarī jelgavnieki dosies atbildes vizītē uz Ščecinu. Bet nākotnē plānots, ka apmainīsies veselas klases.’’ R.Zāle.

1990./1991.m.g.

• Skolas muzeja krātuvē ieraksts videokasetē  -uz festivālu Baltic Week Nortalē – 1991.g.
• Skolas muzeja krātuvē ieraksts videokasetē 13.05.1991. Festivāls Nortelē.

‘’Aijas Teātris’’ pilsēta preses izdevumā, no Inetai Matīsas personiskā arhīva –‘’Lai labi izdotos, ir daudz jāstrādā.’’ Ar šādiem vārdiem Jelgavas 1.vidusskolas 11.h klases audzēkne Aija Vanaga sāka stāstīt par savu teātri, kuru pati vada. Ideja par tā organizēšanu radās jau pirms diviem gadiem, kad folkloras ansambļa vadītāja Gundega Kuciņa piedāvāja Aijai sadarboties. Abas meitenes sevi noskaņoja uz lielu strādāšanu, un darbs viņas nav baidījis. Ir jau iestudētas aptuveni astoņas izrādes, kuras tika rādītas galvenokārt mazajiem skatītājiem, jo, kā saka Aija,-‘’…vecākajai paaudzei vajag kaut ko nopietnāku’’.

Darboties gribētāju bija daudz, bet ne katram pietika izturības. Nobijās no lielā darba. Tagad mēs esam 15 cilvēki, un visi jau no paša sākuma. Liekas, viņiem teātris’’ iet pie sirds’’. Protams, ieduras jau vienam otram skabarga, bet to prot izraut. Tās sāpes ātri pāriet, sevišķi tad, kad jānāk uz mēģinājumiem. Uzstāties jau visiem patīk, bet, lai to varētu izdarīt, ir daudz jāstrādā.

Mums bija iespēja rudenī braukt uz Norvēģiju, bet tas prasīja ļoti lielu un saspringtu darbu, ar kuru mani jaunie aktieri netika galā. Cilvēkam nevar uzspiest, ja viņš negrb. Līdz ar to brauciens aizgāja gar degunu. Vēlāk tikai visi sāka apjēgt, ko ir palaiduši garām. Mēs taču tur varējām iegūt jaunus draugus!

Aijas un viņas teātra izrādes skatās ne tikai 1.vidusskolā,bet arī kaimiņu pilsētās un novados. Ir nodibinājusies draudzība ar talsu skolas bērniem. Pie viņiem brauc ar jaunām izrādēm. Tur tiek rīkotas teātra pēcpusdienas, tad visiem ir par ko jautri pasmieties un pārrunāt. Vēl teātris sadarbojas ar Latvijas bērnu fondu, ar pilsētas kultūras namu. Daudz viņi palīdzēja kultūras nama rīkotajos pasākumos, piemēram, uzstājās Sveču ballē, Lieldienās, Ziemassvētkos.

Teātrim ir arī savas problēmas, piemēram, tērpi. Skolā ir tautastērpi, bet tie ir veci un nav viss nepieciešamais, piemēram, Zemgales brunči ir, bet pārējā nav. Tādēļ uzstājoties tērpi tiek jaukti.

Vecāki bērnus ne visai atbalsta, ir pat bijuši pārmetumi, ka bērns sēž līdz vēlai stundai skolā mēģinājumā. Bet, mīļie vecāki, vai tad ir labāk, ka viņš klīst kaut kur pa pilsētu un izdara kādas muļķības? Ja patīk teātris,tad kādēļ viņam tam nenodoties savā brīvajā laikā? Protams, kad uzstājas, tad vecāki ir priecīgi – lūk, tas ir manējais, redz, kāds viņš spējīgs!

Laiks iet uz priekšu. Teātris gatavojas lieliem pasākumiem. Tas atkal prasīs darbu un pacietību. 18.aprīlī viņi dosies uz Valkas novada svētkiem, kuros rādīs R.Blaumaņa ‘’Ainas no sendienām’’, otrs svarīgākais pasākums ir 3.maijā – ciemošanās pie Strazdes bērnunama bērniem, bet pati nopietnākā gatavošanās – Māmiņas dienai skolā. Aktieri jau tagad plāno, ko un kā darīt. Atliek novēlēt viņiem veiksmi un lai izdotos viss, ko ir iecerējuši. I.Ķezbere presē.

Zelta medaļa – Iveta Lagzdiņa

1991.gada absolventi:

12.a	Jānis	Bergs	12.m	Māris	Arbidans
12.a	Inese	Brahmane	12.m	Mārtiņš	Buņķis
12.a	Lilija	Burova	12.m	Gints	Burkas
12.a	Ingūna	Celmiņa	12.m	Evija	Caune
12.a	Daiga	Dzelzīte	12.m	Lita	Druste
12.a	Sandis	Gorodeckis	12.m	Baiba	Fišere
12.a	Kristīne	Jubalte	12.m	Daiga	Grundāne
12.a	Artis	Kaniņš	12.m	Vita	Habibuļina
12.a	Ieva	Kuprēviča	12.m	Vita	Jansone
12.a	Iveta	Lagzdiņa	12.m	Agija	Kalniņa
12.a	Kristīne	Lagzdiņa	12.m	Liene	Kronberga
12.a	Inga	Lapiņa	12.m	Ilze	Lejniece
12.a	Līga	Lipiņa	12.m	Kaspars	Līcītis
12.a	Ilmārs	Rendors	12.m	Iveta	Lohina
12.a	Inese	Rozentāle	12.m	Līga	Nežberte
12.a	Mārīte	Rudko	12.m	Maija	Ņedaivoda
12.a	Ieva	Sloka	12.m	Aiva	Ozoliņa
12.a	Gatis	Steķis	12.m	Gunita	Plauže
12.a	Normunds	Šīns	12.m	Māris	Pormalis
12.a	Uldis	Švānbergs	12.m	Laima	Putniņa
12.a	Aldis	Vītoliņš	12.m	Marika	Rituma
			12.m	Edgars	Salzirnis
			12.m	Ivo	Šteimanis
			12.m	Gunta	Truksne
			12.m	Ieva	Vainis
			12.m	Santa	Vectirāne
			12.m	Inga	Viļima
			12.m	Zane	Vorpa
			12.m	Gints	Zviņģelis