‘’Prēmijas par izcilību’’ – ‘’Neparastas šogad Ziemassvētku ieskaņas dienas ir 1.ģimnāzijā. Jau labu brīdi uz skolas ēkas jumta mirdz maza svētku eglīte un sveic nācējus un garāmgājējus. Bet dienā, kad klasēs sāka smaržot zaļās meža skaistules,pedagogus un darbiniekus ar svētku mūziku sveica skolas pūtēju orķestris.

Taču kāds rīts atšķiras no visiem pārējiem pirmssvētku rītiem. Pirmo reizi skolas vēsturē vecāko klašu izcilniekus un viņu audzinātājas ciemos aicinājis ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne.

…Gaiši mirdz sveces. Visus pārņēmis patīkams satraukums. Pavisam samulsušas sēž 12.v klases skolniece Inese Kļaviņa, 11 klašu skolnieces Aija Poikāne un Kristīne Vilciņa, 10.v klases skolniece Sanita Uļēviča un 8.h klases skolniece Ilze Hermane. Elmārs Sakne teic sirsnīgu paldies par krietno darbu un pasniedz naudas prēmijas. Aija pateicību saņem par panākumiem sportā.

Atzinību izpelnījusies arī mūsu viešņa no Amerikas, 12.f klases skolniece Julianne Zimliha. Viņa Jelgavā dzīvo kopš gada sākuma un jau prot runāt latviski. Julianne vēlas pamatīgāk iepazīties ar darbu Latvijas skolā, izprast mūsu tautas garīgās vērtības, kā arī apgūt latviešu un krievu valodu.

Skolēnu vecāku vārdā izcilniekus sveic LLU docents Aleksandrs Gailums.

…Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi, Kaut kur balti sniegi snieg…

Saviem vecākajiem skolas biedriem izteiksmīgi un droši deklamē 1.a klases skolnieks Kristaps Strēlis. Bet muzikālu sveicienu atnesuši 8.h klases skolniece Ingrīda Alekberova un 7.c klases skolnieks Reinis Ziemeļnieks. Sirsnībā un atraisītībā visi kopā – šīs dienas gaviļnieki, pedagogi un mazie apsveicēji – malko tēju un kafiju, mielojas ar garšīgu torti.’’ Klāt bija Ruta Zāle un Gunārs Timermanis.

‘’Šī pavasara neparasti bagātais palu ūdeņu plūdums ir mitējies, un Lielupes lēzenie krasti  grimst krāšņos ziedos. Šinī laikā 75. gadskārtu svin viena no senākajām un redzamākajām mācību iestādēm pilsētā – 1.ģimnāzija. Tai ir interesanta pagātne, daudzveidīga šodiena, daudzsološa rītdiena. Par to visu, bet pavisam īsi , šajā jubilejas prospektā.

Šajā mācību gadā  ģimnāzijas 51 klasē mācās vairāk nekā 1200 skolnieku. Bet sākumskolas 23 klasēs – 537. Attaisnojušās arī izlīdzināšanas klases bērniem ar aizkavētu vispārējo attīstību. Pēc to pabeigšanas lielākā daļa audzēkņu itin labi iekļaujas piekto klašu kolektīvos un sekmīgi turpina mācības kopā ar pārējiem vienaudžiem. Ģimnāzijas klasēs mācās 166 skolnieki. Taču jau ar nākamo gadu sākumskolas klasespāries uz atsevišķu skolu un ģimnāzijā mācīsies vairs tikai 5.-12.klašu skolnieki. Interesanti, ka no 107 skolotāju lielā kolektīva 27 ir pašu skolas absolventi. Vairāk nekā 20 gadus skolā strādā Sandra Bula, Vēsma Karlsone, Biruta Sakne, Dzidra Brūvere, Ieva Jozepa, Valda Balode, Dzintra Giedrika, Vija Kalēja.

‘’Zemgales Ziņas’’3.08.2017 – Gaitis Grūtups ‘’…Jelgavā atgriezos (Vija Zelmene) 1992.gadā, kad 55 gadu vecumā aizgāju pensijā. Tās apmērs bija 27 lati. 1.ģimnāzijas direktora vietniece Rasma Cunska meklēja teātra studijas vadītāju, kas varētu divas reizes nedēļā strādāt ar skolēniem. Maksāt varēja 17 latu mēnesī, darbs blakus mājām, un es teicu:’’Labi, esmu ar mieru!’’
Tagad viens no manas studijas audzēkņiem Nacionālā teātra aktieris Igors Šeļegovskis ir izvēlēts galvenajai lomai filmā ‘’Homo novus’’, ir prieks arī par audzēkņiem, ar ko strādāju Jelgavas Latviešu biedrības teātrī. Tagad arī režisore ir Aija Treija, pirmos soļus režijā sper Artūrs Jankovskis. Es gatavoju sev maiņu……’’

Šodien ģimnāzijā ir 64 labiekārtoti mācību kabineti, salidojuma dalībniekiem atklāj jubilejas bukleta ‘’Jelgavas 1.ģimnāzija 1919.-1994.’’ Tekstuālais materiāls, mašīnrakstīšanas un kompjūteru klase, ko nākotnē paredzēts pārveidot par datoru apmācības metodisko centru. Darbojas videocentrs un satelīttelevīzija. Atbilstoši interesēm audzēkņiem ir iespēja apmeklēt šaha, zīmēšanas, noformēšanas un radio pulciņus, arī tautisko un sporta deju nodarbības, muzicēt pūtēju orķestrī, dziedāt korī. Latvijā jaunatnes vidū populārs kļuvis ģimnāzijas kādreizējais ansamblis ‘’Prāta Vētra’’.

Pirms vairākiem gadiem , pateicoties direktora Elmāra Saknes uzņēmībai, izveidoti lietišķi kontakti  ar Gaoles un Nortaljes skolām Zviedrijā, Olandes skolu Somijā, Šlesvigas skolu Vācijā. Ģimnāzija piedalās starptautiska Baltijas jūras projekta īstenošanā.26.11.1993 ‘’Zemgales Avīzē’’runa par ģimnāzijas sadarbību ar vairākām Zviedrijas skolām, kur Elmārs Sakne stāsta –‘’Nebūtu pareizi teikt, ka es esmu iniciators. Sākums bija citāds. Pirms četriem vai pieciem gadiem Jelgavā ieradās Nortāljes komūnas pašvaldības un skolu vadītāji Arno Hedeberga vadībā. Zviedru kolēģi tikās ar mūsu pilsētas skolu direktoriem, citiem vadošiem darbiniekiem un ierosināja sadarbību Baltijas jūras projekta ietvaros. Tas skar ekoloģijas , vēstures, kultūras, pedagoģijas un citus jautājumus ar vienu mērķi: veidot labas kaimiņattiecības starp valstīm, kas atrodas ap Baltijas jūru. Lūk, uz šo aicinājumu es arī atsaucos. Tā mūsu skolai izveidojās draudzīga sadarbība ar Nortāljes pamatskolu un Jēvles ģimnāziju. Aizvadītajos gados ap 100 skolēnu un 30 pedagogu jau apmeklējuši ārzemes. Zviedri vairākkārt ciemojušies pie mums. Kas iegūts šīs sadarbības rezultātā? Bērni varēja iepazīt , kā dzīvo cilvēki augsti attīstītā zemē. Izprast procesus, kas noris minētajās skolās. Un laikam ļoti svarīgi bija arī saprast, ka Zviedrijā skolēni mācās pilnīgi patstāvīgi, bet skolotājs galvenokārt ir zinošs konsultants, kas palīdz izprast vielu. Skolēni sarakstās ar draugiem ārzemēs, tas ir labi. Daudz kas veikts ekoloģijas problēmu izzināšanā. Piemēram, pirmajā braucienā uz Zviedriju piedalījās arī mūsu skolnieks Oskars Keišs, kas pētīja ornitoloģijas jautājumus. Viņam tika dota iespēja piedalīties vairākās zinātniskās ekspedīcijās, un par viņa darbu izteicās ļoti atzinīgi. Tagad Oskars jau studē Latvijas Universitātē, bet viņa sakari ar zviedru zinātniekiem turpinās. Mūsu skola ir saņēmusi arī ievērojamu materiālo palīdzību. Un ar katru gadu sadarbība padziļinās.’’

Gan skolēni, gan pedagogi itin bieži ciemojas pie saviem sadarbības partneriem ārzemēs, rīko ciemu dienas savās mājās. Svešvalodu skolotāji ir stažējušies Vācijā un Zviedrijā, bet Jelgavā strādājuši pedagogi no Polijas un ASV. Bez tam Jelgavas 1.ģimnāzijā mācās dažas ASV un Austrālijas skolnieces, bet trīs ģimnāzijas absolventes papildinās Dānijāun ASV. Viena no viņām Sandra Blumanass, kura uz savu bijušo skolu tagad sūta vēstules no tālā Aiovas štata ASV. Lūk, pavisam neliels fragments no Sandras rakstītā. – ‘’Skolā man ir daudz draugu, bet netik daudz, kā tas bija Latvijā. Tos ieguvu ar novēlošanos, jo pašā sākumā visus spēkus veltīju mācībām. Biju nolēmusi maksimāli daudz iegūt no visa tā , ko pa vienu gadu iespējams šeit gūt. Toties tagad izveidojusies draudzība šķiet daudz vērtīgāka , nekā tas bija sākumā. Tagad daudzi mani ciena dēļ labajām sekmēm. Katrā ziņā amerikāņu skolnieki būtiski atšķiras no mūsējiem. Viņi vairāk ir aprēķina cilvēki. Reiz izpalīdzēju kādai klases biedrenei matemātikā. Par to viņa grasījās mani vest uz kino un izmaksāt. Pabrīnījos un teicu, lai liekas mierā, es taču viņai varu tāpat palīdzēt. Vēlāk izrādījās, ka tur tā nav pieņemts, neko nedarīt par velti.

Man daudz ir nācies stāstīt par Latviju gan skolā, gan baznīcā. Cenšos nodot visu informāciju, kas ir manā rīcībā. Izstādu latviešu daiļamata meistaru darbus, ko esmu paņēmusi līdzi suvenīriem. Rādu diapozitīvus par Latviju un stāstu, stāstu. Vismaz tādā veidā varu līdzēt Latvijai. Daudzi amerikāņi taču nekā nezina par mūsu zemi.

Ziemā šeit ir daudz sniega, reizēm arī auksts gaiss un traks vējš. Te ir kontinenta pats vidus. Braucot cauri manam štatam, gar abām ceļa malām  var redzēt vienīgi  sojas un kukurūzas laukus. Aiovas štats ASV tiek uzlūkots par vismierīgāko valstī. Te iegūtā izglītība tiek ļoti augstu vērtēta. Te ir augsts izglītības līmenis un samērā zems noziedzības līmenis.

Mīļi sveiciniet visus skolotājus, kuri man tik daudz ir iemācījuši. Tas viss man ļoti noder un noderēs arī turpmāk. Jelgavas 1.ģimnāzija man ir ļoti tuva , jo visus skolas gadus tā man bija kā otrās mājas . Ir miljons lietu, ko atcerēties par manu mīļo skoliņu . Ceru, ka nāks labāki laiki un viss tagad ieguldītais ar uzviju nāks atpakaļ.

Paldies par atsaucību un visu pārējo. Kad atgriezīšos, agri vai vēlu, apciemošu skolu. Cik nu vairs palicis? Četri mēneši. Neticami maz. Uz drīzu redzēšanos! Sandra 12.03.94.’’

‘’Ar kuli uz eksāmenu’’ Mārīte Romāne preses izdevumā – Inetas Matīsa personiskais arhīvs – ‘’ Un tajā ir nevis grāmatas, klades, konspekti, bet dažādas adatas, kamoli, drānu gabali un vēl daudz kas cits. Kā lai paredz, kuri uzdevumi pārbaudījumā trāpīsies: vai būs jāauž un jātamborē, jāizšuj un jāmezglo… Pāršķirstu biļetes un bilstu, ka ģimnāzistēm droši vien jāņem līdzi arī otra kule – ar pusdienām un launagu. Tik traki neesot. Meitenēm taču eksāmena laikā nav jānoauž visa sega! Viņām jāuzzīmē tehniskais risinājums ar rakstiem, krāsu salikumiem, ritmiem,bet praktiski jāizpilda tikai kāds fragments no visa. Tiesa, kas tiesa, eksāmens mēdzot ieilgt.

Tāpēc pārbaudījums kulinārijā jārīko citudien, jo nav mazāk darbietilpīgs. Un kules jāstiepjot līdzi, tikai smagākas ar produktiem. Rokdarbi un kulinārija ir tik atšķirīgi, ka tiem vajadzētu būt atsevišķiem mācību priekšmetiem. Meitenes, kas aizraujas ar rokdarbiem, kulinārija var arī neinteresēt. Un otrādi. Jelgavas 1.ģimnāzijā piesaistīti mājturībai, šķiet nosaka rokdarbi.

Saruna rit mājturības kabinetā ar 12.,11.un10.klases meitenēm, kuras no izvēles priekšmetiem izraudzījušās mājturību. Bet vai var atturēties un neaplūkot pamatskolnieču rokdarbus? Šeit nupat beigusies viņu darbu kārtējā izstāde. Daudzi eksponāti vēl nav paņemti. Arī ķiršbrūnais džemperis, kas izraisījis nedalītu sajūsmu. Kā nu ne – tajā ieadīts raksts: mīlīgas lielausainas pelītes baltā un zaļā krāsā.

Autore – astotklasniece Evija Degusa. Mani saista vilnas īszeķes. Tik skaisti un grodi iestrādāti papēži! Tās adījušas sestklasnieces. Un kas tamborējis gaišzilo kaklautiņu? Cilpiņas vienādas, rakstiņi kā nomērīti. Piektklasniece Pārsla Svoka! Mācību gada beigās šeitpat būšot tradicionālā noslēguma skate,kurā piedalās it visas ģimnāzijas rokdarbnieces. Vecāko klšu meitenes izstādi arī iekārtos, jo dizains ir šā mācību priekšmeta sastāvdaļa.

Bet nu uzklausīsim 12.klases meitenes Sarmīti Satovsku, Inesi Kļaviņu, Baibu Kalnbērzu, Agnesi Karašu, Dainu Mežotni, Zani Strodi! Viņām neapšaubāmi vislabāk zināms, kādas īpašības nepieciešamas, lai kļūtu par labu rokdarbnieci. – Gribēšana. Par daudziem mācību priekšmetiem var diskutēt, vai nākotnē tie būs vajadzīgi. Par rokdarbiem nav divu domu. Tie nepieciešami katrai meitenei visā dzīvē, tāpēc vairākums skolnieču piesakās mājturībā. Varbūt vēl viens iemesls – viņas domā, ka ies viegli: jau pamatskolā katra mācījusies adīt, tamborēt šūt, daudzas apmeklējušas rokdarbu pulciņus. Bet pamazām daļa meiteņu atbirst.

Prasības ir augstas. Nevis kotu proti, bet kā tu darbu izpildi – cik precīzi, gaumīgi, skaisti. Vienmēr nāk klāt kas jauns. Rokdarbos katrreiz sākums liekas grūts. Jābūt gribai tikt tam pāri. Pēcāk iet viegli. Un rokdarbi prasa vairāk laika nekā jebkurš cits mācību priekšmets. Viss jādara mājās pa vakariem.

Pēdējā laika nozīmīgākie veikumi – uzadīju džemperi. Balto darbu tehnikā izšuvu priekšautu un aubi. Aužu Lielvārdes jostu. No eksāmeniem nebaidos. Abas ar Agitu Rutku gribam stāties LLU, studēt mājturību, lai pēc tam varētu vadīt rokdarbu kursus.

-Jābūt lielai pacietībai. Bet te ir tāds joks: rokdarbi prasa pacietību. Priecājos, ka šeit iemācījos aust. Nekad to nepametīšu – tik ļoti iepatikās.

-Patikai noteikti jābūt! Bet tā nekrīt no gaisa. Patika rodas, darbu darot. Šeit iemācījos izšūt. Tādiem kā man, kas agrāk ar to nav nodarbojušies, tas ir ciets rieksts. Precizitāte, smalkums eiedomājams. Iznāk vai nu ļoti labi, vai ļoti slikti. Vidēji nemēdz būt. Kad iemanījos un iestrādājos, roka niez,kā gribas ķerties klāt, ja tik vairāk brīvu brīžu būtu.

-Rokdarbi prasa laiku, bet, no otras puses, neļauj velti to izšķiest. Kā Daina ada! Viņa pat neseko adatām! Skatās televīzijas pārraides, klausās radio, runājas, brauc vilcienā un – ada. Visvairāk priecājos, ka balto darbu tehnikā izšuvu blūzei rotājumus.

-Liels gandarījums rodas, kad darbs top gatavs. Tas ir apskatāms, aptaustāms, izmantojams tūlīt vai noliekams priekšdienām. Nesen uztamborēju sedziņu – smalku, smalku! Rokdarbi . Nezinu, vai šajā mācību priekšmetā vajadzīgs talants. Varbūt.

-Tagad visu ko iespējams nopirkt, bet tad laupīsim sev radīšanas prieku. Arī izturēšanās pret pirktu mantu ir paviršāka. Mūsu skolā apmaiņas kārtībā mācās Džūlija no Sietlas. Žēl, ka aizbizojusi, pati pastāstītu. Tur, izrādās, skolās rokdarbus nemāca. Izdevīgāk nopirkt veikalā. Bet Džūlija no izvēles priekšmetiem izvēlējās tieši rokdarbus. Tas esot kaut kas eksotisks! Džūlija grib iemācīties, neatlaižas, tāpēc arī viņai padodas.

Vienpadsmitklasnieces Baiba Kreišmane, Lāsma Lauva, Kristīne Pudelis,Anna Tenisonepar noderīgākajām iemaņām – krāsu mācība. Cik daudz toņu mēdz būt vienai krāsai! Kā mainās nianses atkarībā no salikuma rūtīs vai svītrās. Pašas arī dzijas krāsojam. Klājdūrienos darinām gobelēnus, mezglojam, batikojam. Balto darbu tehnikā esmu izšuvusi dvieli un divvirzienu izvilkumā – spilvendrānu. Man ir grāmatzīmju komplekts. Katrai atšķirīgs etnogrāfiskais raksts. Vissnoder pašai – mājām, dāvanām. Esam apguvušas iemaņas, lai izgatavotu novada tautastērpu!

-Zīdaiņu pūriņš ir pats noderīgākais, jo tamborēt man ļoti patīk. Priekšauts un aube arī gatavi. Tāpat kā pārējām. Tā teikt, pūrs. Iemācījāmies aust prievītes. Tām ir bezgala daudz variantu. Izaužam kādas divdesmit un sašujam. Rodas sega vai galdauts. Nosavām prievītēm pagatavoju dekoratīvu spilvendrānu. Laba un glīta manta.

-Man noderīgākā šķiet krāsu un kompozīcijas mācība. Tā palīdz toņus atklāt, saskaņot. Reiz skolotāja uzdeva tematu ‘’Balta nāca tautumeita’’. Mums bija jāattēlo uz papīra, kā šo saturu izjūtam krāsās. Ļoti aizraujoši!

-Pašlaik vivairāk noder adīšana. Bet laiki mainās, un kas zina, ar ko būs jānodarbojas. Tāpēc labi, ka apgūstam pamatus dažādos rokdarbu veidos, piemēram, cauro vīlīšu variantus – krustotās, dubultās, līkloču,ielocītās…Stūru – savienoto, pussavienoto, nesavienoto – izšūšanu. Tas parasti ir klupšanas akmens. Šīs iemaņas paliks visam mūžam. Mācāmies darbu uz papīra izlikt, lai citiem nodotu mantojumā.

Desmitās klases skolnieces Ieva Bāgunte, Ineta Matīsa, Anda Krūze, Linda Mataite, Inese Rozēna nejūtas vīlušās izvēles priekšmetā mājturība. Bet ar aušanu gājis grūti, līdz skolotāja Iveta Līce parādījusi. Arī krāsas un ritms radījis apmulsumu un apjukumu!Kā vienmēr sākot ko jaunu. Bet, kad iemanījušās, viss gājis raiti un viegli.

Rokdarbi ir skaistuma mācība, ģimeniskums, mājīgums, latviskuma izjūtas veidotāja un saglabātāja. Šie vārdi pieder Ivetai Līcei. 1.ģimnāzijā viņa rokdarbus māca trīspadsmito gadu, ir arī šā priekšmeta pasniedzēja LLU. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Liepājas Pedagoģisko institūtu, kur iegūta latviešu valodas un literatūras specialitāte. Dvēseles aicinājums-aušana. Pati sagatavojusi ģimnāzijas gala eksāmena biļetes rokdarbos. Ik gadus, apkopojot kolēģu pieredzi, iesniedz priekšlikumu paketi mājturības programmas izveidei. Iestājas par to, lai rokdarbi un kulinārija būtu atsevišķi izvēles priekšmeti. Jūtas sarūgtināta, ka ministrijas ļaudis joprojām zem mājturības cepures mēdz pabāzt to, kas jārisina cita profila speciālistiem- higiēnu, ekonomiku, psiholoģiju. Priecājas, ka skolotājiem ir brīvas rokas un muļķībām nav jāpakļaujas. Bet sevišķi liels gandarījums rodas, ja meitenēm izdodas grūts un smalks darbiņš. Skolotāja Iveta Līce uzskata, ka rokdarbu kults pieder pie latviešu gara bagātībām.

1994.gada absolventi:

12.f	Edvīns	Balševics	12.v	Ilze	Beitāne
12.f	Anita	Bogdānova	12.v	Agnese	Bergšteine
12.f	Gaitis	Burba	12.v	Anda	Briede
12.f	Gunta	Bušmane	12.v	Inga	Cirša
12.f	Kaspars	Drusts	12.v	Renāte	Čāčus
12.f	Āris	Dzērvāns	12.v	Aivars	Egle
12.f	Lauma	Dzetzīte	12.v	Janīna	Eižvertiņa
12.f	Santa	Ešmane	12.v	Inese	Gomzina
12.f	Daina	Fišere	12.v	Renārs	Hausmanis
12.f	Gita	Glaudāne	12.v	Zinta	Jākobsone
12.f	Artūrs	Jefimovs	12.v	Jolanta	Jasenas
12.f	Armīns	Kudulis	12.v	Baiba	Kalnbērza
12.f	Kaspars	Lieksnis	12.v	Agnese	Karaša
12.f	Elvis	Meija	12.v	Inese	Kļaviņa
12.f	Baiba	Nereta	12.v	Ieva	Lase
12.f	Ieva	Riekstiņa	12.v	Dace	Leipciga
12.f	Agita	Rutka	12.v	Inga	Līce
12.f	Sarmīte	Satovska	12.v	Daina	Mežotne
12.f	Māris	Skudra	12.v	Inga	Namniece
12.f	Līga	Stunda	12.v	Aiga	Prule
12.f	Inese	Šulce	12.v	Sandra	Skudra
12.f	Baiba	Valtiņa	12.v	Aija	Stazdiņa
12.f	Inese	Zeltiņa	12.v	Zane	Strode
			12.v	Inita	Vītoliņa
			12.v	Ivars	Vītols
			12.v	Kristīne	Zagdai
			12.v	Dace	Zuika