1998./1999.m.g.

Jelgavas 1.ģimnāzija ir viena no vadošajām mācību iestādēm pilsētā, vēsta 15.05.1999 ‘’Zemgales Ziņas’’.
1998./1999.m.g.

Jelgavas 1.ģimnāzijas laikraksts ‘’Ģimnāzīte’’, 1999.gada februārī – pirmā intervija rubrikā ‘’Gudra cilvēka pārdomas’’ – Maritas Krivmanes saruna ar 6.a klases audzinātāju, vēstures skolotāju Baibu Geidāni – ‘’ Nesen mūsu valsts svinēja lielu jubileju. Vai 18.novembris, Latvijas Proklamēšanas diena, jūsuprāt, mūsdienu skolēniem reāli kaut ko nozīmē? –Diezgan maz, varbūt tikai vecāko klašu skolēni mazliet vairāk šo dienu jūt kā svētkus, bet pārējie to uztver tīri simboliski. Cenšos jau pastāstīt par šiem svētkiem, tomēr viņi nav dzīvojuši tajā laikā, un šī lieta viņiem ir sveša.
Vai šī diena nebūtu pelnījusi lielāku ievērību? Vai tā pienācīgi tiek atzīmēta Latvijā? -18.novembra pasākumos, svinībās piedalās lielākoties elite – aktieri, politiķi, valstsvīri. Koncerti, pasākumi vienkāršiem cilvēkiem nav pieejami. Varētu vēlēties, lai tie svētki būtu visiem.
Ko Jūs saviem audzēkņiem īpašu stāstāt par šiem valsts svētkiem? – Stāstu galvenokārt par spilgtām personībām, kas saistītas ar Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu. Skolēni tā labāk saprot un atceras.
Ar ko Jums šie svētki saistījās Padomju laikā? Jūsu jaunībā Latvija nepastāvēja kā patstāvīga valsts, karogi tika slēpti pagultē un himnas dziedāšana bija politisks pārkāpums. – Ar iešanu uz kapiem un svecīšu dedzināšana. Ejot garām Baložu kapiem, tieši šajā dienā  visur spīguļoja sveču liesmiņas, radot kopības sajūtu latviešu tautā. Agrāk Jelgavā, Baložu kapos, Rīgā pie Čakstes pieminekļa studenti aizdedzināja svecītes, par ko viņus vajāja. Arī māte, kura Latvijas laikā bija skolotāja, daudz stāstīja par 18. novembri.
Daudzi atzīst, ka Padomju laikā ģimenes materiālais stāvoklis bija daudz labāks nekā tagad. Kā tad ir labāk? Vai Jūs esat patriote? – Es noteikti esmu patriote. Cilvēki vienkārši neatceras to pazemojošo situāciju, kad kaut ko labu varēja iegādāties tikai ‘’partijnieki’’. Visur blati, preces ‘’zem letes’’… Protams, tagad jau neiet viegli, bet ir cerība, ka Latvijas vidusslānis veidosies turīgāks. Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir neatrisināts, maz darba vietu, tomēr, lai atgrieztos pie Padomju sistēmas – to nemūžam!
Kāpēc izvēlējāties tieši pedagoga profesiju? – Mamma piespieda. Mans sapnis bija kļūt par teātra un literatūras kritiķi, tomēr tas nepiepildījās. Beidzot Valkas Matīsa skolu, iestājos Pedagoģijas skolā, jo tur maksāja stipendiju.
Kāpēc tieši vēsture? – Tas bija mans  otrs mīlākais priekšmets pēc literatūras, turklāt to bija iespēja studēt neklātienē.
Kā spējat izraisīt tādu interesi, uzmanību no skolēnu puses savās stundās? – Skolēnam, neizraisot interesi par mācību priekšmetu, nevar to iemācīt. Stāstot par kādu tēmu, minu piemērus vai kādus interesantus faktus, ko iegūstu, skatoties filmas, raidījumus par vēsturi. Daudz lasu grāmatas, klausos radio. Daudz dod pieredze. Par skolotāju strādāju jau 42 gadus, pēdējos 18 gadus – 1.ģimnāzijā.
Kādi ir bijuši šie gadi mūsu skolā? – Šajā skolā pavadītie gadi ir ļoti labestīgi. Jauks kolektīvs, silta atmosfēra. Kaut arī 2.vidusskolā (tagad ģimnāzijā) arī nostrādāju 18 gadus, šeit savstarpējās attiecības ir daudz sirsnīgākas.
Vai, Jūsuprāt, pedagoga darbā kāda nozīme ir talantam? – Talantam, pacietībai, bet pats galvenais – jābūt kādai aktiermākslas notij. Tas palīdz uzturēt kontaktus ar skolēniem.
Kas jums palīdz izturēt grūto ikdienu pedagoga darbā? – Man nav problēmu ar skolēniem, patīk darbs, kuru daru. Katru 1.septembri nevaru vien sagaidīt. Ar audzināmo klasi (6.a) man ir paveicies.
Vai dzīvē ir bijuši tādi brīži, kad pašai par sevi jābrīnās? – Ne gluži jābrīnās, taču uzskatu, ka var saņemties un paveikt daudz ko. Piemēram, atnākot uz šo skolu, par tās vēsturi bija maz informācijas. Laika gaitā esam savākuši daudz materiālu par skolas vēsturi, protams, ar skolēnu palīdzību.
Vai pieskaitāt sevi pie laimīgiem cilvēkiem? – Laime ir gaistošs jēdziens. Ir gandarījums, prieks, apmierinātība. Kopumā es esmu apmierināta ar dzīvi, tieku ar visu galā, esmu neatkarīga. Tagad varu sacīt, ka dzīvoju sev.’’

Skolas avīzei Santa Rozenberga – ‘’1999.gada 15.februārī 12.klases skolēniem bija liela diena, pareizāk sakot, žetonu vakars. Šajā pasākumā abiturientus sveica klases audzinātājas: Raisa Petrova, Tamāra Dzidzēviča un Biruta Sakne. Katram pasniedza žetonus (arī gredzenus), veltot mīļus vārdus, nopietnus padomus.’’

Skolas avīzei Margita Dobriņina – ‘’Mūsu skola festivālā ‘’Baltijas jūras un apkārtējās vides aizsardzība’’. 1991.gadā aizsākās starptautisks projekts, kurā iesaistījās skolas no tām valstīm, kas atrodas Baltijas jūras krastā. Šogad festivāls tiks rīkots Somijā, Nummelā, no 23.-28.maijam. Tēma – meži, to audzēšana, izmantošana. Moto – Kas mīl mežus, tas mīl savu Dzimteni. Projekta vadītājs mūsu skolā ir skolotājs Andrejs Sālzirnis.. Festivāla dalībnieki, kuri aizstāvēs mūsu skolu, būs 15 ģimnāzisti, g.k. 11.klašu skolēni. Viņi uzstāsies ar priekšnesumu, kurā tiks ietverta latviešu tautasdziesmu dziedāšana, tautas dejas, informācijas sniegšana par Latviju un mūsu skolu. Tas viss taps, pateicoties mūzikas skolotājai  Sarmai Rudzutakai, skol. Anitai Naglei, skol.Dacei Lejējai un skolas teātra režisorei Vijai Zelmenei, kas arī dosies līdz uz Somiju. Jau tagad  ģimnāzijas audzēkņi veido plakātus ar shēmām, zīmējumiem, foto attēliem par mežiem, dzīvniekiem, putniem, ārstniecības augiem, sēnēm Latvijā. Tiks ņemti  līdzi  arī jaunāko klašu skolēnu zīmējumi, kuru tēma ir meži. Uzdevumā  ietilpsts arī jautājumu izveidošana konkursam. Dalībnieki tiks pieņemti ģimenēs. Taču pirmā iepazīšanās – projekta dalībvalstu konference ar datora palīdzību notika 26.martā. Projekta nedēļā paredzēts iepazīties ar mežsaimniecību. Dalībnieki tiks iesaistīti arī kociņu stādīšanā. Delegācijas iepazīstinās ar jaunāko tahniku untehnoloģiju. Tomēr dalībniekiem jāprot ne tikai zināt par mežiem, bet arī tajos orientēties. Tas būs iekļauts sporta programmā. Ir paredzētas arī ekskursijas. Tātad darbs ir smags un jāgatavojas cītīgi.’’

Jelgavas 1.ģimnāzijas laikraksts ‘’Ģimnāzīte’’, 1999.gada marts – Ilva Balode ‘’Dzīvē ir daudz mazu laimīšu, un kopā sanāk viena liela laime’’ – intervija ar mūsu skolas direktora vietnieci Rasmu Cunsku. Vairākas skolēnu paaudzes ir iemīlējušas viņas stingrību un sapratni, raksta skolas avīzes žurnāliste.
Kādas skolas problēmas, Jūsuprāt, ir visaktuālākās ikdienā? –Problēmu ir daudz, un tās ir dažādas. Nav ģimeniskas atmosfēras, jo skola ir liela un pat paralēlās klasēs audzēkņi bieži vien viens otru nepazīst. Skolai trūkst jauno skolotāju, bet vecie nav mūžīgi. Lielākā problēma ir skolas ekonomiskā bāze, kuru izjūtam ik uz soļa.
Kā Jūs vērtējat mūsdienu jaunatni? –Pamatā labi. Man patīk daudzi jaunieši, viņu niķi un stiķi. Nepatīk rupjība un bezmērķība, jo tikai mērķtiecīgie ir tie, kas sasniedz savu. Nevainoju jauniešus viņu uzvedībā, galvenokārt vainīgi ir vecāki, kuri bērnībā priecājas par nedarbiņiem.
Kāds būtu Jūsu vēlējums audzēkņiem un skolotājiem? –Galvenais būt mērķtiecīgiem, vienmēr atbildīgiem par sevi un savu rīcību!’’

Arnita Jaunsubrēna skolas avīzei – ‘’11.martā mūsu skolā tika atklāts debašu klubs ‘’Fanāts’’. Šajā klubā pulcējas 10.-12.klašu skolēni, kuri interesējas par aktuālām tēmām, kā arī vēlas diskutēt un aizstāvēt savu viedokli. Kluba mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar debatēm, kā arī dot iespēju pašiem tajās piedalīties. Debates ir lieliska iespējapierādīt sevi gan citiem, gan arī sev pašam!  Bet galvenais – daudz jaunu domubiedru! Ar mums skolotāja Guna Oša.’’

Skolā mācās 905 skolēni, strādā 64 skolotāji. Audzēkņi padziļināti apgūst gan eksaktos, gan humanitāros priekšmetus, iesaistās dažādos pētnieciskajos projektos: piedalās informācijas ieguvē, pēta Saules enerģiju, ir starptautiska projekta ‘’Baltijas jūra dalībnieki. Skolai ir sadarbība ar Zviedrijas Somijas, Vācijas Dānijas un Polijas skolām, skolēni un skolotāji apmeklē ārzemju skolas, seminārus, festivālus, zinātniskās konferences un sacensības.

Skolā vairākus gadus strādāja viesskolotāji no Polijas un ASV, ir iegūta pieredze, mācot arī ārzemju skolēnus ( no ASV un Austrālijas). Savukārt vairāki 1.ģimnāzijas skolēni ir padziļinājuši savas zināšanas Vācijā.

Skolēniem ir iespēja darboties mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos: orķestrī, dramatiskajā kolektīvā, korī, ritma grupā, sporta un tautiskajās dejās.No skolēnu pašdarbības ansambļa par starptautiski atzītu grupu ir izveidojusies ‘’Prāta vētra’’.

Skolēnu iecienītākie sporta veidi ir vieglatlētika, airēšana, peldēšana, šahs, basketbols.’’

1.10.1998 Zane Auziņa presē vēsta –‘’Jau 1997.gadā Latvijā tika sākta skolu pastiprināta apgāde ar datortehniku. Šā gada ziemā Jelgavas 1.ģimnāzija konkursa kārtībā ieguva tiesības kļūt par Jelgavas skolu reģionālo datorcentru.

1.ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne ‘’Ziņām’’ pastāstīja, ka šai skolai kļūt par reģionālo centru izdevās, pateicoties pēdējos desmit gados uzkrātajai pieredzei un materiālajai bāzei. Skolai ir plaši sakari ar ārzemju skolām un Jēvles (pilsētas Zviedrijā) pedagoģisko datorcentru, no kā tiek saņemts gan informatīvs, gan arī materiāls pabalsts.

Pirmdien Jelgavas 1.ģimnāzija saņēma licencētus datorizētas enciklopēdijas kompaktdiskus ‘’Latvijas vēsture’’. Šajos kompaktdiskos ir ietverta Latvijas vēsture no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Šo programmu varēs izmantot kā papildlīdzekli vielas apguvē. Tajā nav paplašinātas informācijas, tikai konkrēti fakti. Lai mācīšanās būtu interesantāka un saistošāka, kompaktdiskos ir neliela vēsturiska filma un Imanta Kalniņa mūzika. Jaunos kompaktdiskus skolēni varēs izmantot tikai klasē.To nešana mājās  netiks pieļauta. Jau pašlaik skolas direktors ir pārliecināts, ka šā iemesla dēļ skolas datori būs ļoti noslogoti.’’

15.05.1999 ‘’Zemgales Ziņas’’ vēsta –‘’ Skolas devīze –‘’Mūža darbu Latvijai’’. Skolā izauguši inteliģences pārstāvji, kuri pazīstami ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Viņu vidū pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Brīvo latviešu apvienības vadītājs ASV Arvīds Bolšteins, metalurģijas profesors Misūri universitātē Mārtiņš Strautmanis, grāmatizdevējs latviešu grāmatu apgādos Zviedrijā Normunds Hartmanis, dramaturgs Mārtiņš Zīverts.

Grūti uzskaitīt visus zinātnes, mākslas un sabiedriskos darbiniekus, kuru vārdi uz mūžīgiem laikiem ieies Latvijas vēsturē un kuri savu izglītību ieguvuši Jelgavas 1.ģimnāzijā.

Pēckara periodā ģimnāzijā izglītību guvuši dažādu zinātņu nozaru pārstāvji, tajā skaitā 18 tehnisko zinātņu doktori vien.

Deviņdesmito gadu absolventu vidū ir pazīstami mākslinieki, politiķi, žurnālisti, sabiedriski darbinieki, darījumu cilvēki.’’

Jubilejas bukleta vēstījums – ‘’Atsevišķi gribētos pieminēt tos Hercoga Pētera akadēmijas audzēkņus – pretošanās kustības dalībniekus pirmajā varas gadā, kuru piemiņai uz mūžīgiem laikiem pacelts nacionālais karogs virs Akademija Petrina ēkas, bet tās telpās uzstādīta piemiņas plāksne.

Savdabīgs vēstures piemineklis ir Ģederta Eliasa mantojums, ar kuru izteikta cieņa un godbijība savai skolai. (Īpašais Elmāra Saknes stāsts 16.04.2013….Eliasa jubileja, pateicība savai skolai, testaments, izlīgums)

Skolu beiguši daudzi Latvijas kultūras un politiskie darbinieki, izglītības un citu nozaru ievērojami darbinieki. Piemēram, Andris Šķēle – Latvijas ekspremjers. Ilmārs Gaišs, Jānis Jēkabsons, Harijs Juškevics – skolu direktori, Imants Jēkabsons arhitekts, Gunārs Jākobsons žurnālists. Edvīns Šilters profesors, fizikas mācību grāmatu autors, Jānis Vējš – filozofijas doktors, Elmārs Vēbers – profesors.

‘’Skola, no pašiem pirmsākumiem ir bijusi intelektuālais centrs, un šīs tradīcijas tiek turpinātas. ’’Elmārs Sakne 16.04.2013

Jelgavas 1.vidusskola pēckara periodā sagatavojusi dažādu zinātņu nozaru pārstāvjus, tajā skaitā tikai 18 tehnisko zinātņu doktorus vien.

Šodien skolotāji un audzēkņi savā ikdienas darbā  cenšas rakstīt jaunas lappuses šajā bagātajā grāmatā un cer, ka tie dos savu ieguldījumu tradicionālās skolas devīzes ‘’Mūža darbu Latvijai’’ turpinājumā. Pēdējos gados skolas absolventi sev parādījuši gan mākslas laukā – ‘’Prāta vētra’’, Artūrs Skrastiņš, Indra Roga, gan sportā – Jānis Kļaviņš, Aija Poikāne. Beigušo vidū daudzi politiķi, žurnālisti, sabiedriski darbinieki un darījumu cilvēki.

Skolā ir fondu glabātuve, kurā glabājas liels skaits dokumentu un citu skolas vēstures liecinieku un kura kādreiz kļūs par skolas muzeju.

Par skolas vēsturi varam lasīt: ‘’Akademija Petrina’’ Jānis Stradiņš un Pēteris Strods Izdevniecība ‘’Zinātne’’1975.(personīgs dāvinājums Elmāram Saknem), ‘’Hercoga Pētera ģimnāzija Academija Petrina 1775.- 1975.’’ Rakstu krājums, redaktors Artūrs Veisbergs Ziemeļblāzma 1974.Zviedrija (īpašais Elmāra Saknes stāsts par robežu šķērsošanu…., Māris Slokenbergs), ‘’Elza Radziņa’’ Z.Dzene izd.Liesma, 1973.

Skolas jubileja ir brīdis, kad sava klases biedra vaigā ieraugi laiku. Un tad gribas jautāt sev un citiem, vai mēs šodien darām visu, lai pēc 80 gadiem mūsu bērni un mazbērni varētu sapulcēties ar saviem skolotājiem un skolas biedriem un teikt: mēs esam brīva, garā un miesā vesela tauta, mēs esam lepni par savu pagātni un droši par savu nākotni… Elmārs Sakne.’’

‘’Skolas jubileja ir brīdis, kad sava klases biedra vaigā ieraugi laiku. Un tad gribas jautāt sev un citiem, vai mēs šodien darām visu, lai pēc 80 gadiem mūsu bērni un mazbērni varētu satikties ar saviem skolotājiem un skolas biedriem un teikt: mēs esam brīva, garā un miesā vesela tauta, mēs esam lepni par savu pagātni un droši par savu nākotni…’’ Elmārs Sakne, Jelgavas 1.ģimnāzijas direktors, šīs skolas 1953.gada absolvents.

15.05.99 ‘’Zemgales Ziņas’’ vēsta –‘’  Skolas vēsture turpinās, taču atskatam pagātnē un pārdomām citāts no laikraksta ‘’Zemgales Balss’’1939.gada 28.aprīlī:’’Ar lielgabala šāvieniem un tauru skaņām no akadēmijas torņa 1775.gada 29.jūnijā Jelgavā paziņoja, ka atklāta akadēmiskā ģimnāzija, kam tagad Hercoga Pētera ģimnāzijas vārds. Šai mācību iestādei tagad jau 164 gads. Tajā 117 gadi mācības valoda bijusi vācu, 26 gadus krievu, bet tagad jau 20 gadus viņas telpās skan latviešu mēle.’’

Tātad skolas aizsākumos un tagad ir viens nosaukums – ģimnāzija. Varbūt nākamgad tomēr svinama vēsturiskās mācību iestādes 225.jubileja?’’

1999.gada absolventi:

1122

33

12a Oksana Afoņina 12h Inese Akmeņkalne 12m Baiba Auziņa
12a Ilze Baraškina 12h Karīna Antoņenko 12m Roberts Benze
12a Solvita Berca 12h Kristīne Antoņenko 12m Dace Bērziņa
12a Mareks Bērzkalns 12h Sigita Ausmiņa 12m Artis Bēvalds
12a Inguna Caune 12h Inga Badune 12m Sanita Cirša
12a Roberts Caune 12h Lauris Bahs 12m Gita Dalbiņa
12a Arita Kalniņa 12h Inese Baldujeva 12m Mārtiņš Dinka
12a Kaspars Kalniņš 12h Marita Gudže 12m Andris Gile
12a Ieva Kokina 12h Inga Jaška 12m Valdis Iļjučonoks
12a Mārtiņš Laizāns 12h Natālija Jermakova 12m Arnita Jaunsubrēna
12a Evita Lāce 12h Iveta Kalancere 12m Raivo Kačāns
12a Inese Mitkeviča 12h Maija Kurševa 12m Inga Kalna
12a Adrians Pērkons 12h Kristīne Ķince 12m Inese Kārkla
12a Varis Pētersons 12h Inese Liepa 12m Romāns Kosarevs
12a Andris Priedeslaipa 12h Gaļina Makare 12m Kristīne Kronberga
12a Ruslans Rikaļins 12h Agnese Muižniece 12m Uģis Ķibilds
12a Inese Rozenfelde 12h Ilze Nakopitjana 12m Raimonds Lazda
12a Dace Rubule 12h Kristīne Novikova 12m Egija Leikuma
12a Oskars Stūris 12h Mārtiņš Pundors 12m Jolanta Leškēvica
12a Evita Švēde 12h Ilze Saliņa 12m Māris Liepa
12a Gints Trimalnieks 12h Sanita Sīle 12m Līva Limba
12a Andis Ūdris 12h Evita Ševčenko 12m Zigmārs Rasiņš
12a Baiba Lisovska 12h Inga Šifa 12m Gatis Svoks
12a Artis Kalnietis 12h Jolanta Uļjāne 12m Elīna Šneidare
12h Inese Urlovska 12m Ilona Tribe
12h Anželika Vanaga 12m Andris Upenieks
12h Inese Vēvere 12m Kristīne Veisa
12h Lilita Lazdiņa 12m Ervīns Vēveris
12m Mārtiņš Vistiņš
12m Reinis Ziemeļnieks
12m Agris Reins

Leave a Reply

Your email address will not be published.


7 + 7 =

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>