Jelgavas 1.ģimnāzijā mācās 956 audzēkņi un strādā 68 skolotāji, no tiem 18 maģistri un viens zinātņu doktors. Skolotāju skaits, kuri absolvējuši mūsu skolu, ir 19. Ievērojama skolotāju daļa ir ar lielu pedagoģiskā darba pieredzi un skolēniem var palīdzēt apgūt augstus mācību standartus. Skolotāju vidū ir mācību grāmatu, pedagoģisku rakstu un mācību programmu autori. Vairāki skolotāji publicējuši savu darba pieredzi pedagoģiskajā presē un žurnālos, vada mācību priekšmetu metodiskās apvienības pilsētā. Angļu valodas skolotāja Ingūna Stārastiņa šogad oktobra beigās piedalīsies Eiropas Savienības rīkotajā diskusijā par mazo tautu valodu likteņiem, kas notiks Frankfurtē pie Mainas un kur viņa pārstāvēs Latviju. Skolēnu vecāki un paši skolēni daudzkārt raksturojuši skolas gaisotni kā audzēkņus saprotošu un iejūtīgu. Šāda attieksme nepieciešama, pakāpeniski realizējot skolas demokratizāciju, kurā aizvien vairāk  iesaistās skolēnu spējīgākā un aktīvākā daļa.

Ik gadus skolēni ievēl no sava vidus skolas Parlamentu un daļu sabiedriskās dzīves organizācijas ņēmuši savā pārziņā. Bez mācību darba neatņemama skolas dzīves sastāvdaļa ir sports un pašdarbība, kaut gan interešu izglītība pēdējā laikā no skolas ir attālināta, jo, galvenokārt, norisinās specializētās iestādēs. Tomēr skolā darbojas divi labi kori, teātris, tautisko deju kolektīvs, esam sekmīgi piedalījušies Latvijas skolēnu Dziesmu svētkos, stāsta skolas direktors Elmārs Sakne. Zināma skolēnu daļa iesaistās šajos pulciņos, gatavojoties ārzemju viesus pie sevis. Interesanti, ka pretēji vispārējai tendencei šo darbu padarīt neatkarīgu no skolas, kā vadītājs esmu saņēmis uzslavas un pamudinājumus no ārzemju skolotājiem par šo darbu tieši skolā, jo viņi ir labi izjutuši situāciju, kad skolas sienās notiek tikai mācību darbs un varbūt arī diskotēkas.

Cenšamies, lai skolēni varētu zināmas reizes satikties un debatēt ar ievērojamām personībām, politiķiem, sportistiem un visiem, kam ir ko pateikt jaunatnei un kuri var rosināt jauniešos vēlēšanos sagatavot sevi radošai darbībai.

Skolotājs nevar uz pasūtījumu ietekmēt audzēkni darīt labu vai sliktu, arī tad nē, ja patiešām viņš to vēlētos, vai no viņa to pieprasa valsts, stāsta Elmārs Sakne. To ir pierādījusi vēsture. Bet skolotājs var ar savu personību iedēstīt sēklu, no kuras labvēlīgos apstākļos izaug tas krāšņais zieds, kura dēļ ir vērts atdot savus spēkus. Ne vienmēr sabiedrībā to pietiekami labi saprot.

Pienākumu sajūta pret savu zemi un tautu, vecākiem, pateicība un cieņa skolai – tās ir kategorijas, kuras mums nozīmīgas.

Esam atvērti pasaulei, stāsta skolas direktors Elmārs Sakne, raksturojot skolas izaugsmi pēdējos desmit gados. Daudzējādā ziņā arī pārējās jaunās iezīmes un izmaiņas radušās, pateicoties iespējai kontaktēties, apmainīties ar informāciju ne tikai savas zemes ietvaros.

Ieradās skolotāji no ASV, kuri skolā strādāja četrus gadus. Vairākus gadus skolotāji no Polijas mācīja poļu valodu. Ieradās skolēni no Austrālijas un ASV, kuri bija izvēlējušies gadu mācīties mūsu skolā. Mūsu audzēkņi ieguva iespēju papildināties Amerikā un Dānijā. Sākās intensīva skolēnu un skolotāju savstarpēja apmaiņa. Pašreiz jau četrus gadus pa vienam audzēknim no skolas uzņem Vācijā Lounselundas skolā, kur tie var papildināties, gadu mācoties vācu valodā. Sākot ar šo gadu, divi absolventi iegūst iespēju studēt Norvēģijā.

Interesantas un daudzveidīgas iespējas pavērās skolotājiem un audzēkņiem, kad 1990.gadā iesaistījāmies grupā, ko nosaucām par  ‘’Baltijas Jūras projektu’’. Šis darbs balstīts uz kopēju projektu izstrādi ekoloģijā, valstu vēsturē, demokrātijas attīstībā, izglītības jomā, sportā.

Mēs vieni no pirmajiem Latvijā uzsākām projektu darbus, izmantojot mērierīces, kuru mērījumu rezultātus tieši ievadām datoros un tur tos apstrādājam. Vairākus gadus piedalījāmies Saules starojuma pētījumos, šo darbu vadīja Norvēģijas puse, un tas noslēdzās ar mūsu piedalīšanos Pasaules zinātniskajā konferencē Oslo šajā pavasarī. Interesanti, ka mūsu mērījumu rezultāti ieinteresēja arī LLU zinātniekus, jo tos varēja izmantot pētījuma pamatošanai, atklāj Elmārs Sakne. Šis piemērs uzskatāmi parāda, kādas kvalitatīvas izmaiņas ienākušas skolas darbā pēdējo gadu laikā. Starptautiska sadarbība ar augstskolu mācību spēkiem, zinātniekiem, jaunākās informātikas tehnoloģijas pielietojums ikdienā kļuvis par ikdienišķu parādību. Skolēnu darbība līdzīgos pasākumos veicina ne tikai iepazīšanos ar šauru zinātnātnes nozari, bet izkopj svešvalodu zināšanas, veido komunikācijas spējas un kontaktus, kuru nozīmi viņu tālākā izaugsmē grūti pārvērtēt.

Par to liecina arī skolēnu radošo darbu novērtējums pilsētas un republikas skatēs.

No desmit dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, kuri piedalījās pilsētas radošo darbu skatē, 6 ieguva pirmās vietas un četri – otrās.

Jau 90.gadu sākumā radās kontakti ar bijušajiem Hercoga Pētera ģimnāzijas audzēkņiem. Sākās skolas apmeklējums un interese par skolas muzeja materiāliem. Elmārs Sakne, uzstājoties konferencē 19.10.2000.

‘’Jelgavas 1.ģimnāzija Academia Petrina mantiniece’’, veltīts Academia Petrina 225 gadu jubilejai, 2000.gada 19.oktobrī, Elmārs Sakne –‘’Jelgavas 1.ģimnāzijas skolotāji un vadība savā darbā cenšas sistemātiski atgādināt audzēkņiem, ka tautas vēstures vērtību uzturēšana ir mūsu valsts identitātes un veidola svarīga sastāvdaļa, ka tā ir latviešu kultūras turpinājuma nozīmīga sastāvdaļa. Ja nebūtu mūsu vēstures liecinieku, latviskuma un latvietības nākotnē nebūtu.

Academia Petrina darbības nozīme latviešu kultūras tapšanā un pirmās atmodas veidošanā ir nenovērtējama.

…trīsdesmitajos gados un pirms tam skolas nosaukums ir mainīts gan politisko, gan to vēsturisko pārmaiņu rezultātā, kuras gājušas pāri Latvijai un mūsu pilsētai. Taču vienmēr kaut kādas tradicionālas saites ir nodrošinājušas turpmāko kultūrizglītības darbu. Ja 1 Pasaules kara darbības rezultātā Academia Petrina tika evakuēta uz Taganrogu, tad nekavējoties nodibināja skolu, kuras uzdevums bija šo zaudējumu kompensēt, un nosauca to par Jelgavas 1.vidusskolu, ko ar iepriekšējo saistīja gan vieta, gan cilvēki, gan kultūras tradīcijas, kuras evakuēt nav tik viegli kā mēbeles un mācību līdzekļus, jo tās sakņojas tautā. Mainās skolas programmas, nosaukumi, bet tradīcijas sakņojas cilvēkos, paliek skolēni, kas nes tālāk to kultūras mantojumu, ko skola tiem devusi visam mūžam.

Otrā pasaules kara laikā Academia Petrina ēkā ierīkoja slimnīcu gūstekņiem, kas faktiski bija koncentrācijas nometne, kur medicīnas vietā piedāvāja ko citu, ēku beidzot nodedzināja un atkal, kara vētrām aizejot tālāk, nodibināja Jelgavas 1.vidusskolu.

Mums, stāsta Elmārs Sakne, pēckara Jelgavas 1.vidusskolas skolēniem, netika minēts ne vārds par Hercoga Pētera ģimnāziju, kura gulēja Jelgavas drupu krāsmatās. Šo saiti centās pārraut mums visiem zināmu apstākļu dēļ, bet, neskatoties uz emigrācijas un kara laika zaudējumiem, kad daudzi bijušie skolotāji Latviju bija spiesti atstāt, mūsu audzinātāja un mācīja Hercoga Pētera bijušie skolotāji: Pēteris Bušs, Krišjānis Berka, Gīzela Corbika, Pēteris Gustavs, Vladimirs Sprūds. Par skolotājiem strādāja jau daudzi Hercoga Pētera ģimnāzijas bijušie audzēkņi, to skaitā, Imants Rozenvalds, Zigrīds Fridbergs un citi. Šo cilvēku dzīve un darbs skolā bija traģisma un draudu pilns tikai tāpēc, ka viņi bija bijuši skolotāji ģimnāzijā, kura izaudzināja latviešu kultūras un zinātnes cienīgus pārstāvjus. Neskatoties uz represijām un uzraudzību viņi prata savos skolēnos ieaudzināt daudz cilvēcisko vērtību, dot zināšanas un veidot pilsonisku stāju.

Jāpiezīmē, ka periodā kopš pēdējām karadarbības dienām Jelgavā līdz Jelgavas 1.vidusskolas darba sākšanai jau Padomju okupācijas laikā, un arī pēc tam, neviena skola Jelgavā nevar pretendēt uz Hercoga Pētera ģimnāzijas statusu.

Protams, politiskās vai administratīvās varas maiņa vienmēr ir izsaukusi izmaiņas mācību saturā, daudzās nostādnēs, bet līdzīgi tas ir noticis visā pasaulē, tomēr parasti tas neizsauc gadu skaitīšanu no nulles punkta. Tomēr arī šādu piemēru vēsturē netrūkst.

1997.gada 10.jūlijā Jelgavas pilsētas Dome apstiprināja atjaunotu skolas Nolikumu, kurā juridiski nostiprināja ne tikai skolas nosaukumu, bet arī absolventa nozīmi, kuru audzēkņi svinīgos apstākļos saņem ikgadējā abiturientu vakarā, piedaloties vecākiem un vienpadsmito klašu audzēkņiem. Šīs nozīmes veidols ir saglabāts no trīsdesmitajiem gadiem, un tās uzdevums ir ne tikai pavasara pusē atgādināt audzēkņiem par gala eksāmenu tuvumu, bet arī pēc skolas beigšanas rosina neaizmirst savu skolu un sajust kopību ar iepriekšējo gadu absolventiem. Tās attēls ikdienā grezno skolas zāli un skolēnus orientē uz mērķi godam pabeigt skolas gaitas. Aktu zāles interjeru rotā arī četras gleznas, kurās redzamas skolu fasādes, sākot ar trīsdesmitajiem gadiem un pēckara perioda.’’

Skolas 85.jubilejas stāstījums vēsta – ‘’…Jāpiemin arī vēstures skolotāja Amilda Ansone, kura skolā strādāja no dibināšanas līdz 1944.gadam. Viņas nopelns, pēc audzēkņu atmiņām, bija spēja noskaņot savus skolniekus nacionālā garā. Ne velti 1940. gadā šīs skolas audzēkņi  izveidoja pirmo pretpadomju pretestības grupu Jelgavā – ‘’Brīvā Latvija’’. Par šo leģendāro latviešu vidusskolnieku pretestības grupas traģisko likteni atgādina piemiņas plāksne bijušajā Pētera Akadēmijas ēkā un piemiņas ozoliņš ar akmeni pie tagadējās skolas. To uzstādīšanu  savu izsūtījumā bojā gājušo biedru piemiņai organizējis Voldemārs Treimanis, vienīgais no patriotisko jauniešu grupas, kurš atgriezās dzimtenē. ‘’

2000.gada 4.maijā tika rīkots svinīgs pasākums par godu apspiestajiem un izvestajiem skolniekiem un skolotājiem. Šo cilvēku piemiņai iestādīja ozolu, kas simbolizē spēku, izturību un mūžību – izsūtītās inteliģences mūžīgu piemiņu. Pasākumā tika godināti daudzi, starp viņiem tika pieminēts arī Pēteris Gustavs, kurš devis lielu ieguldījumu mūsu pilsētas izglītības attīstībā.’’, raksta 12.h klase skolniece Egija Ručevska savā pētnieciskajā darbā ‘’Skolotāja Pētera Gustava un viņa ģimenes trimdas gaitas’’, Jelgava 2000.

18.05.2000 ‘’Zemgales Ziņas’’ – ‘’Vidusskolās rit eksāmeni, bet pārējām klasēm vienlaikus turpinās mācību stundas. Kāds ir skolas darba ritms šajās trīs maija nedēļās, kad daudzos mācību priekšmetos vēl jāapgūst programmas pēdējā sadaļa vai jānostiprina mācītais?

Jelgavas 1.ģimnāzijā ‘’Ziņas‘’ ieradās 15.maijā, kad notika angļu valodas eksāmens. Skola bija pieklususi, jo ritēja stunda. Otrajā stāvā pie viena gaiteņa durvīm pielikts uzraksts ar lūgumu ievērot klusumu – eksāmens! Aiz kabineta durvīm dzirdams magnetofonā ierakstītais teksts angļu valodā. Tajā skolēniem jāieklausās ļoti rūpīgi.

Šāda idilliska eksāmenu gaisotne, kad mācību gads vēl rit pilnā sparā, ir mānīga. Par to satraukta runāja direktora vietniece mācību darbā Inga Neilande: – 8.maijā sākās eksāmeni. Divas dienas skolēni kārtoja krievu valodas eksāmenu. Šie ir izvēles priekšmeti, tas nozīmē, ka pārbaudījumā aizņemta tika daļa no skolēniem. Pārējiem darbs ir izjaukts. Eksāmena divās dienās skolā nenotika 55 mācību stundas!

Pirmajā mirklī šim ciparam negribas noticēt, taču to apstiprina vienkārša aritmētika: eksāmens notika četrās telpās. Katrā ir darba vadītājs, kam jābūt cita priekšmeta skolotājam, tas ir, nespeciālistam pārbaudījuma priekšmetā. Ja šiem četriem pedagogiem dienā ir piecas līdz septiņas stundas, nenotiek vidēji 25 stundas (plus tās, kurām, noteikti vajadzīgs speciāli iekārtots kabinets, bet todien tur ir eksāmens). Eksāmenā piedalās arī novērotāji – pedagogi no citām skolām. Taču dažiem skolotājiem jādodas pildīt novērotāja uzdevumu uz citu mācību iestādi. Aploksne ar eksāmena uzdevumu jāatver direktoram. Ja viņam šajā laikā ir stunda, tad arī to viņš kavē.

Šajās dienās ir sarežģīti plānot darbu: cik telpās tiek organizēts eksāmens, tik kabinetu arī ‘’iziet no aprites’’, Inga Neilande.

Skolās, kur ir viena devītā un viena divpadsmitā klase, droši vien šis eksāmenu posms nav tik sarežģīts, taču lielā skolā, kā apliecināja Inga Neilande, katru gadu šajā laikā ‘’izkrīt’’ vidēji trīssimt stundu. Viņas viedoklis, kā risināt problēmu, ir šāds: eksāmenu sesiju organizēt pēc mācību gada beigām.

Jelgavas 1.ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne uzskata, ka izglītības sistēmai jākļūst demokrātiskākai: ministrijā jāuzklausa tie cilvēki, kas strādā tiešo darbu: likumā jānosaka Izglītības ministrijas atbildība par notiekošo izglītībā. Pašreiz tāda punkta nav. Par visu atbild direktors un Skolu valde. Bet viņiem jau neviens nejautā.

Direktors norāda, ka radusies situācija ietekmē skolēnu psihi: stundu saraksts ir,bet tas neīstenojas, vienu dienu stundas ir, otru – nav, bērni zaudē ritmiska darba izjūtu.

Vecāki šo situāciju zina, bet lielākoties klusē. Vienīgi, ja bērns palicis bez uzraudzības, zvana. Viņi ir pārliecināti, ka direktors visu nokārtos.

Šķiet, ka patiešām nav uz ko balstīties. Elmārs Sakne atgādina, ka viena mācību gada laikā nomainījušies četri(!) izglītības ministri: Silva Golde, pēc viņas demisijas īsu brīdi ministrs bija Andris Šķēle, tad – Māris Vītols, un nu – Kārlis Greiškalns. Un vēl jau augusts nav pienācis,-rezignēti piebilst direktors.’’

2000.gada absolventi:

12a	Angelina	Belousa	12h	Ilva	Balode	12m	Kristīne	Balabka
12a	Gunita	Briņeca	12h	Liene	Burba	12m	Aigars	Basikirskis
12a	Valdis	Brūveris	12h	Aija	Buša	12m	Aija	Birova
12a	Māris	Čaplinskis	12h	Tatjana	Caune	12m	Arnis	Bulmers (Skranda)
12a	Heino	Dūdiņš	12h	Margita	Dobriņina	12m	Sandra	Buša
12a	Uldis	Freipičs	12h	Rineta	Etkina	12m	Andrejs	Dementjevs
12a	Agnese	Gomzina	12h	Ilona	Jonāte	12m	Ieva	Dinka
12a	Agnese	Grīnšpone	12h	Vita	Kovaļevska	12m	Edgars	Ērglis
12a	Ieva	Kalniņa	12h	Marita	Krivmane	12m	Evija	Goba
12a	Inese	Klūga	12h	Inga	Kupste	12m	Viktorija	Gurkova
12a	Rolands	Kursišs	12h	Linda	Maķevica	12m	Ilze	Holšteina
12a	Inga	Massalova	12h	Ina	Matjuhova	12m	Aigars	Jēgers
12a	Andris	Murāns	12h	Laura	Menska	12m	Mārtiņš	Jorens
12a	Gatis	Ozols	12h	Katrīna	Mieme	12m	Zita	Kalvīte
12a	Kristīne	Peškure	12h	Vita	Misēviča	12m	Kaspars	Līcis
12a	Raitis	Plaudis	12h	Kristīne	Mūrniece	12m	Mārtiņš	Priževoits
12a	Zanda	Rubene	12h	Tatjana	Oļesova	12m	Jana	Sauka
12a	Rolands	Rutka	12h	Anna	Peculeviča	12m	Jānis	Strautmanis
12a	Ilvars	Smilga	12h	Santa	Rozenberga	12m	Sintija	Studente
12a	Sanita	Šteinberga	12h	Egija	Ručevska	12m	Sandis	Sudārs
12a	Juris	Šteinbergs	12h	Jekaterina	Sarkane	12m	Ingus	Šmits
12a	Baiba	Švēde	12h	Velga	Silova	12m	Indra	Tokareva
12a	Agnese	Valecka	12h	Jānis	Sprenne	12m	Ainārs	Tribiss
12a	Inita	Zēverte	12h	Dita	Šmitmane	12m	Pēteris	Upīte
			12h	Mārtiņš	Zaķis	12m	Ieva	Valtmane
						12m	Edgars	Vītoliņš