2003./2004.m.g.

No gandrīz 1000 Jelgavas 1.ģimnāzijas skolēniem vairāk kā 600 apgūst pamatizglītību (7.-9.klašu) programmu. Labāk sagatavotie audzēkņi mācās proģimnāzijas klasēs, kas dod lielākas garantijas uzņemšanai ģimnāzijā.

Ģimnāzijas klašu skolēni var izvēlēties trīs sertificētas izglītības programmas: vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, kā arī dabaszinību un matemātikas.

Iespējama izvēle padziļināti mācīties latviešu literatūru, angļu valodu, lietišķo informātiku, fiziku un matemātiku.

Šo izvēli nodrošina gandrīz 70 kvalificēti skolotāji, kuru skaitā trešdaļa ir ieguvusi  maģistra grādu,  skolā strādā pedagoģisko zinātņu doktors, psihologs un sociālais pedagogs.

Paralēli mācību darbam skolēnu personības izkopšana iespējama svešvalodu klubā ‘’Poliglots’’, floristikas, žurnālistikas pulciņos, mākslas studijā, korī, vokālajā studijā, tautisko deju ansamblī, divās teātra studijās un vairākos sporta kolektīvos. Gan mācību procesā, gan ārpusstundu darbā skolēniem ir visplašākās iespējas izmantot jaunākās informācijas tehnoloģijas, skolotāju un augstskolu profesoru vadībā izstrādāt skolēnu zinātniski pētnieciskos un radošos darbus. Bieži viesi skolā ir bijušie audzēkņi un kolēģi, sabiedrībā pazīstami ļaudis, piemēram, Jelgavas goda pilsone Elza Radziņa, Juris Vectirāns, grupa ‘’Prāta Vētra’’, literāti tradicionālajos Dzejas dienu pasākumos, ārvalstu viesi – festivāla ‘’Baltic Week’’ un citu projektu sadarbības partneri.

Ģimnāzijai ir plaši starptautiskie sakari ar deviņu valstu skolām un augstskolām.

Daudziem audzēkņiem iespējams zināšanas papildināt ārzemēs. Septiņi absolventi studē Norvēģijā, saņemot Norvēģijas valsts stipendijas. Skolotāja Inguna Stārastiņa papildina zināšanas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Vairāk kā 20 skolas pedagogu ir Jelgavas 1.ģimnāzijas absolventi.

Skolai savu darba mūžu atdevuši tādi ilggadīgi skolotāji kā Solomeja Bula, Rasma Cunska, Baiba Geidāne, Ieva Jozepa, Vija Kalēja, Biruta Sakne, Ruta Šķiliņa.

Mēs lepojamies ar neskaitāmiem skolas absolventiem, kuru panākumi iedvesmo viņu skolotājus un audzinātājus grūtajam pedagoga darbam. To vidū ir jāmin ‘’Prāta Vētras’’ puiši, kas Latvijas vārdu pratuši darīt pazīstamu ārpus Latvijas, Artūru Skrastiņu, Dailes teātra un kino aktieri, Indra Roga, aktrise un režisore, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, politiķis Andris Šķēle, žurnālists Ilmārs Šlāpins, Gunārs Jākobsons, sabiedriskais darbinieks Kārlis Boldiševics, Jelgavas Domes deputāts Juris Kaminskis un daudzi citi. Mēs priecājamies par mūsu absolventu panākumiem biznesā, piemēram, Jansonu, Blumanas ģimenēm. Ainu Ūtenu  un daudziem citiem.

2003.gadā ‘’Baltic Week” viesus uzņēma Jelgavas 1.ģimnāzijā. Ar svētku gājienu pa pilsētas ielām svētdien sākās starptautiskais skolēnu festivāls ‘’Baltic Week 2003’’, ziņo pilsētas laikraksts,’’Jelgavas 1.ģimnāzijā pulcē skolēnus un skolotājus no deviņām Baltijas jūras valstīm.

Festivāla darba diena sākās ar katras projekta dalībvalsts pārstāvju prezentāciju. Jaunieši izklāstīja savu pētījumu rezultātus par šā gada tēmu – Baltijas jūras un apkārtējās vides aizsardzību, tīrā ūdens un tā piesārņojuma problēmām savā valstī un pilsētā. Risinājumu šīm problēmām skolēni meklēja, visas dienas garumā strādājot darba grupās, apkopojot gūtos secinājumusun priekšlikumus.

Projekta ‘’Baltic Week’’koordinators Andrejs Sālzirnis ‘’Ziņām’’ stāsta, ka festivāla nobeigumā taps rezolūcija, kas tiks nosūtīta visām projekta dalībvalstu valdībām, ANO,UNESCO. Plānotsarī izgatavot videomateriālu un bukletu par festivāla norisi Jelgavā.

Šodienfestivāla dalībnieki apskatīs Vecrīgu, piedalīsies sporta pasākumos Apšuciemā. Pasākuma noslēgums paredzēts Šlokenbekas pilī. Jau rīt skolēni no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ālandu salām, Somijas un Zviedrijas dosies uz mājām.

Nākamais Eiropas jauniešu festivāls ‘’Baltic Week’’paredzēts 2005.gadā Igaunijā.

16.09.2003 ‘’Jelgavas Rīta Avīze’’ –‘’Jellgavas 1.ģimnāzija kā starptautiskā skolēnu projekta Baltis Week koordinatorskola no 14. Līdz 16.septembrim organizē Baltijas jūras valstu starptautisko skolēnu festivālu Baltic Week, kas ir daļa no ANO Tīra ūdens gada programmas pasākumiem. Festivālā piedalās jaunieši no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm, un dalībnieku kopskaits ir apmēram 350. Festivāla mērķi ir rosināt skolēnus piedalīties ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā nākotnē; veicināt diskusijas jauniešu vidū par tīra ūdens problēmām Eiropā un pasaulē; attīstīt dalībnieku interesi par dalīvalstu kultūru, vēsturi, tradīcijāmun ģeogrāfiju; veicināt Eiropas valstu skolēnu savstarpējo integrāciju.

Ar gājienu cauri pilsētai, atklāšanas runām Jelgavas pils pagalmā, koši zilu un baltu balonu palaišanu gaisā un koncertu universitātes aulā svētdien Jelgavā sākās starptautiskais festivāls Baltic Week.

Jelgavas 1.ģimnāzijā vakar pēc konferences bija arī referātu lasījumi un darbs grupās. Šodien festivāla pēdējā diena, dalībniekiem iecerētas ekskursijas unsporta pasākumi, bet vakarā Šlokenbekas pilī festivāla svinīgs noslēgums.

Jau kopš 1991.gada Jelgavas 1.ģimnāzija ir starptautisko skolēnu festivālu Baltic Week dalībniece. Ģimnāzija nodibinājusi kontaktus ar citu valstu skolām un skolēniem, iepazinuši viņu kultūru, tradīcijas, dabu un tūrisma objektus. Festivāla atklāšanā skolēnus uzrunāja skolotāja un projekta dibinātāja no Zviedrijas Elizabete Hedefalka. Baltija jūra vieno jūras piekrastē dzīvojošās valstis un tautas. Un uzdevums ir kopīgiem spēkiem gādāt, lai jūra būtu tīra. ‘’Mums jāveido apziņa, ka tīra Baltijas jūra ir visu mūsu kopīga atbildība,’’viņa uzsvēra.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka visiem jārūpējas par apkārtējo vidi, pašiem par sevi un savu tīrību. Viņš izteica cerību, ka konferencē, kopā strādājot, skolēniem izdosies ne tikai gūtjaunus draugus un iespaidus, bet arī izpratni par apkārtējo pasauli.’’

20.09.2003 ‘’Jelgavas rīta avīze’’ – projekta Baltic Week 2003 koordinators Andrejs Sālzirnis par ieguvumiem un zaudējumiem starptautiskajam Baltijas jūras valstu festivālam izskanot.

‘’Ieguvumi. 123 vidusskolēnu un 20 viesskolotāju pieplūdums Jelgavas 1.ģimnāzijā no Baltijas jūras valstīm: Vācijas, Polijas, Lietuvas,Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Ālandu salām, Somijas un Zviedrijas.

Izbaudījām krāšņu svētku gājienu, atklāšanas uzvedumuJelgavas pils pagalmā un emocionālu koncertu, ko veidoja daudzu mūsu pilsētas mācību iestāžu mākslinieciskie kolektīvi. Vērojām arī interesantus dalībvalstu priekšnesumus Jelgavas 1.ģimnāzijā. Protams, neiztika arī bez diskotekas.

UNESCO organizētajā Eiropas jauniešu zinātniskajā konferencē klausījāmies visu dalībvalstu sagatavotos referātus par tīra ūdens problēmām pasaulē, Eiropā, savā valstī, pilsētā un dzīvoklī. Mācījāmies prezentētsavus darbus kopējā konferences darba valodā – angļu. Novērtējām tīra ūdens problēmu apskatu sagatavotajos plakātos un modeļos, kā arī diskutējām par to darba grupās, kur gatavojām savus priekšlikumus tīra ūdens problēmu risinājumam. Ar šiem priekšlikumiem uzstājāmies konferences noslēgumā, kur sagatavojām rezolūciju, ko plānojam nosūtīt ANO, UNESCO, dalībvalstuvaldībām, savu pilsētu vadībai un citiem.

Pēc nopietna darba baudījām ekskursiju pa Vecrīgu, iepazināmies ar Šlokenbekas pili Tukumā, piedalījāmies jautrās sporta sacensībās Apšuciema jūrmalā ar nelielu lietus piedevu, kā arī ovācijām bagātu festivāla noslēguma ceremoniju.

Visa pasākuma laikā ieguvām daudz jaunu draugu, paziņu un, kas zina, varbūtarī mīlestību.

Zaudējumi. Ātri vien zaudējām savstarpējo atturību, pirmajā dienā satiekoties ar viesskolēniem, un daudzas atvadu asaras, atvadoties no ciemiņiem.

Pie zaudējumiem var pieskaitīt arī Baltic Week ceļojošo karogu, ko nodevām kaimiņiem igauņiem, jo viņi būs tie, kas organizēs nākamo Baltic Week festivālu 2005.gadā Pērnavā.’’

Kā JRA jau informēja, festivāla mērķis ir rosināt skolēnus piedalīties ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā nākotnē, veicināt diskusijas jauniešu vidū par tīra ūdens problēmām Eiropā un pasaulē, attīstīt dalībnieku interesi par dalībvalstu kultūru, vēsturi, tradīcijām un ģeogrāfiju, veicināt Eiropas valstu skolēnu savstarpējo integrāciju, it sevišķi apstākļos, kad Latvija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts un gatavojas iesaistīties tajā.

Jelgavas 1.ģimnāzija ir starptautisko festivālu Baltis Week dalībniece kopš 1991.gada un skolēni piedalījušies festivālos Zviedrijas pilsētā Norteljē (1991), Ālandu salu pilsētā Mārianhaminā (1993), Vācijas pilsētā Šlēsvigā (1995), Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā (1997), Somijas pilsētā Kolobržegā (2000).’’

10.10.2003 ‘’Zemgales Ziņas’’ – ‘’Vakar 1.ģimnāzijā viesojās Jelgavas Goda pilsone aktrise Elza Radziņa – Šalkone. Viņa uzdāvināja savai skolai apmēram divsimt grāmatu no personīgās bibliotēkas.

Sirsnīgajā mākslinieces sagaidīšanas brīdī runāja ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne, dziedāja skolas koris, tika deklamēta dzeja un bija klāt pilsētas mērs Andris Rāviņš un Latviešu biedrības priekšsēdis Paulis Rēvelis. Māksliniece tika sveikta sakarā ar nule saņemto nacionālo filmu festivālā iegūto balvu ‘’Lielais Kristaps’’.

Par spīti saviem 86 gadiem, pārciestajām operācijāmmāksliniece izskatījās ļoti šarmanta, vitāla, un viņas izteiktajās domās vidusskolēni ar interesi klausījās. E.Radziņa stāstīja par savu Hercoga Pētera ģimnāziju ( to viņa absolvēja 1936.gadā), veco, mīļo Jelgavu un tā brīža domām to mūžam neatstāt.

Pieskaroties mūsdienu aktualitātēm, aktrise atzina, ka viņai liekas – ar laiku vajadzētu noriebties plikumu atkailināšanas modei. Par teātri E.Radziņa teica:’’Pirms trim gadiem nospēlējot izrādi ‘’Pilnos auļos’’, es pateicu Nacionālā teātra administrācijai, ka dodu sava štata vietu jaunajiem. Taču piebildu, ka ar spārniem atlidošu, ja man gadīsies kāda jauna loma.

Ar mani ir tā – ja es veselībā krītu gar zemi, tad tikai tāpēc, ka neesmu uz skatuves.’’ Gatavojoties šai teātra sezonai, aktrise kopā ar vīru režisoru Oļģertu Šalkoni ir sagatavojusidivu cilvēku izrādi, kurā tiks lasītas franču rakstnieku Žoržas Sandas un Gistava Flobēra vēstules. Mūsu mērs tūlīt piebilda, ka mākslinieki ir laipni aicināti ar savu izrādi pilsētas kultūras nama tikko izremontētajā lielajā zālē.’’

Otrais, sporta skolotājas Rutas Šķiliņas organizētais, ‘’Absolventu kausa’’ turnīrs. Sacensības sakrita ar skolotājas Šķiliņas apaļu jubileju – 50 sportā aizvadītiem gadiem.

19.05.2004 ‘’Zemgales Ziņas’’ –‘’Svinot Jelgavas 1.ģimnāzijas pastāvēšanas astoņdesmit piecu gadu jubileju, sestdien notika bijušo audzēkņu salidojums. Lietainais laiks netraucēja baudīt atkalsatikšanās prieku, un skolā gluži kā izlaidumā, bērzu meiju smaržu ieskauti, pulcējās ap 400 smaidīgu absolventu un skolotāju.

Jau ap pulksten 11 Jelgavas 1.ģimnāzijā sākās absolventu reģistrācija, bet pēcpusdienā salidojuma dalībnieki devās uz Meža, Baložu un Bērza kapiem, lai pieminētu aizgājušos klasesbiedrus un skolotājus.

Pēc tam ekskursijā pa skolu atmiņā tika atsaukti mācību gadi. Lai gan ārā smidzināja pavasarīgi vēss lietus, tieši pulksten 16 skolā atskanēja zvans. Tikai šoreiz tas aicināja nevis uz stundu, bet gan uz svētku koncertu ģimnāzijas pagalmā. Svinīgā lāpas aizdegšanā piedalījās 1936.gada ģimnāzijas absolvente aktrise Elza Radziņa, Modris Ziemelis, skolēnu prezidente Lelde Kuniga un pašreizējie skolas izcilnieki Monta Lācāne, Liene Pierhuroviča, Jānis Amsters un Mārtiņš Grauss. E.Radziņa uzrunā skolas biedriem teica:’’Es domāju, ka saule mums visiem sirdī! Dzīve ir ļoti dažāda, ir arī tādi brīži, kad jāpārdzīvo mākoņi un lietusgāzes.’’ Aktrise skolotājiem izaudzināt zinošu un radošu jauno paaudzi, it visus aicinot sirdī turēt ticību, ka labais uzvarēs.

Absolventi skolai dāvināja dažādas veltes. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods pasniedza Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas foto, novēlot:’’Jūs varat būt lepni, jo jums ir skola numur viens!’’Savukārt sveicienus no Kijevas skolai sūtīja tās absolventi ‘’Prāta vētras’’ dalībnieki, laba vēlējumus 1.ģimnāzija saņēmusi no akadēmiķa Jāņa Stradiņa un 8.Saeimas deputātes Ērikas Zommeres. Salidojumā bija reģistrējušies arī aktieris Artūrs Skrastiņš un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Skolas lepnums allaž bijis tās skolēni. Pašlaik septiņi absolventi mācās Norvēģijā, daudzi guvuši nozīmīgus panākumus gan valsts,gan starptautiskajā līmenī.

Ģimnāzijas direktors Elmārs Sakne salidojumu ‘’Ziņām’’ raksturoja kā skaistu brīdi, kad var sanākt daudz cilvēku, atcerēties skolotājus, klasesbiedrus, notikumus. ‘’No tā veidojas skolas vēsture,’’ viņš teica, atgādinot, ka ģimnāzijas pirmsākumi meklējami Pētera akadēmijā, kurai esot nenovērtējama nozīme valsts kultūras mantojuma veidošanā. Skolā mācījies arī pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. Viņa mazmeitas klase skolai dāvinājusi valsts karogu.

Par izdevušos pasākumu nodēvēja arī viena no sastaptajām ģimnāzijas absolventēm Inga Ādama. Viņa skolu absolvēja pirms 20 gadiem. Būdama Melngalvju nama izpilddirektora vietniece un pasākumu režisore, viņa atzina,ka ļoti jauko un sirsnīgo norisi papildinājis pārdomāts noformējums. I.Ādama atklāja,ka bijusi uz visiem salidojumiem, un aizvien nākoties secināt, ka tie skolotāji, kas savulaik bijuši stingrākie, tagad esot vismīļākie, ar kuriem kopā var atcerēties daudz jauku notikumu.

Vakarā absolventi tika aicināti uz jubilejas balli Raita Ašmaņa mūzikas pavadījumā.’’

Jelgavas 1.ģimnāzija 85.gados ‘’…Skolas vadība, pedagogi un absolventi uztur ideju par pēctecību. To vienmēr apliecina aktrise Elza Radziņa, 1936.gada Hercoga Pētera ģimnāzijas absolvente. 1950.gada absolvents, Jelgavas Goda Zīmes kavalieris un Latviešu biedrības valdes loceklis Modris Ziemelis vienmēr uzsver, ka pēckara gados skolā strādājuši daudzi Hercoga Pētera ģimnāzijas pedagogi. Lai pieminam latviešu valodas skolotāju Pēteri Bušu , kurš sarežģītajā staļinisma laikā bija skolas direktors. Diemžēl nemitīgās pratināšanas VDK noveda viņu līdz pašnāvībai. Neaizmirsīsim arī cienījamo ķīmijas skolotāju Pēteri Gustavu, kuru 1949.gada martā izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš arī mira pēc pusgada…

Skolā darbojušies arī pazīstami mākslinieki – Kārlis Celmiņš, Aleksandrs Strekāvins, Kārlis Baltgailis, kuri ilgāku vai īsāku laiku strādājuši  par zīmēšanas skolotājiem. Tāpat var atcerēties dziedāšanas skolotāju, pazīstamo komponistu un diriģentu Ati Kauliņu, ticības mācības skolotāju prāvestu Jēkabu Ķullīti.

Pēc kara pedagogu paaudze Latvijā ir bijusi spiesta pārdzīvot ideoloģiskos un politiskos žņaugus, tomēr daudzu mūžs veltīts jaunās paaudzes sagatavošanai. Šogad 11.klases skolniece Jana Guzika sagatavoja pētniecisku darbu par matemātikas skolotāju Birutu Sakni, kuras pedagoga darba stāžs ir vairāk  kā 40 gadu. Ilggadīgo pedagogu vidū pieminama ģeogrāfijas skolotāja  Rasma Cunska (trīs gadus bijusi arī skolas direktore), latviešu valodas skolotāja Vija Kalēja, matemātikas skolotāja Solomeja Bula un citi. Ilgus gadus skolu vadījušas direktores Lilija Granta un Elvīra Krišjāne. Kopš 1986.gada skolas direktors un fizikas skolotājs ir Elmārs Sakne, 1953.gada skolas absolvents. Viņš rosina apzināt un cienīt savas skolas vēsturisko pēctecību. Pēc skolas direktora iniciatīvas izveidots skolas muzejs, kas apzinās  un apliecinās skolas vēsturiskās saknes, saikni starp pagātni un tagadni. Tam jau ir pamats  – vēstures skolotājas Baibas Geidānes ieguldītais darbs skolas vēstures apzināšanā. Skolas muzeja veidošanā ar saviem lietišķajiem materiāliem un vienkārši atmiņām aicinām piedalīties visus absolventus un bijušos, kā arī šī laika skolotājus.’’, jubilejas bukleta veidotāji.

2004.gada absolventi:

11

12a Gita Avota 12b Pāvels Belouss 12d Jānis Auziņš
12a Aleksandrs Beļikovs 12b Zane Bērziņa 12d Līga Babre
12a Irina Buraka 12b Sanita Burkāne 12d Inese Bērziņa
12a Diāna Droboviča 12b Kaspars Caune 12d Jūlija Dimante
12a Līna Eihvalde 12b Ulrika Dūrēja 12d Ilva Dubra
12a Guntars Gaišonoks 12b Svetlana Fomičeva 12d Danils Hils
12a Daina Grandovska 12b Iveta Lokmane 12d Mihails Ivanovskis
12a Armands Jaunsubrēns 12b Karina Ņikitenkova 12d Andrejs Jaška
12a Viesturs Junga 12b Jānis Ošenieks 12d Aira Jēkabsone
12a Jekaterina Kiseļova 12b Karīna Pavļukeviča 12d Edgars Kazulis
12a Jūlija Ļaha 12b Baiba Sekstiņa 12d Arvis Kemps
12a Liāna Maligina 12b Kristīne Siliņa 12d Sanita Klauseka
12a Jānis Olehnovičs 12b Nellija Stankeviča 12d Valdis Kļava
12a Jevgēnija Prokazova 12b Helmuts Šteins 12d Lelde Kuniga
12a Normunds Rozenfelds 12b Antra Ūdre 12d Ināra Kurča
12a Rolands Salmiņš 12b Liene Vītola 12d Marina Maslova
12a Tatjana Šidlova 12b Aija Voitkāne 12d Liene Pierhuroviča
12a Rihards Škutāns 12d Ramona Platenberga
12a Jānis Tillers 12d Gundega Plūduma
12a Jaroslava Tomaševiča 12d Kristīna Revenko
12a Gatis Upenieks 12d Egita Robiņa
12a Agnese Zariņa 12d Dainis Segliņš
12a Marina Zemcovska 12d Andris Šembels
12d Lauris Šmits
12d Inna Timofejeva
12d Kaspars Valtmanis
12d Normunds Vanags
12d Uļjana Volokovaja

Leave a Reply

Your email address will not be published.


− 1 = 6

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>