1806 – 1915

Akadēmija – universitāte – Gymnasium Illustre –Jelgavas guberņas ģimnāzija – Jelgavas klasiskā ģimnāzija

Kad par Krievijas caru kļuva Pāvils I, viņš gribēja atgriezties pie senākajiem plāniem par Baltijas zemes universitāti, kāda zviedru laikā pastāvēja Tērbatā. Viņš iestājās par to, ka jau pastāvošā Academia Petrina jāpārveido par pilntiesīgu Baltijas provinču universitāti. 1800.g.25.dec. Krievijas ķeizars Pāvils I izdod pavēli par universitātes dibināšanu Jelgavā. 1801.gada 11.martā Pāvilu I nogalināja.Viņa pēctecis Aleksandrs I neatzina agrāko projektu. 1801.gada 12.aprīlī viņš pavēlēja universitāti atvērt Tērbatā ( Tartu). Daži profesori pārgāja uz jauno universitāti. Un kaut gan to skaits bija pavisam mazs, tomēr līdz ar to Academia Petrina pamazām zaudēja savu īpašo statusu un galvenokārt cerību kādreiz kļūt par pilntiesīgu universitāti: 1806.gadā, vienpadsmit gadus pēc Kurzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, Academia Petrina tika iekļauta Krievijas skolu sistēmā un kļuva par Gymnasium Illustre (Cildenā ģimnāzija), kas 1837.gadā pārtapa par Jelgavas guberņas ģimnāziju. Mācību valoda-vācu. 60% audzēkņu bija vācieši. Kā paradokss, Janīnas Šūbertes pētījumā, minēts, ka krievu valoda nebija iekļauta mācību priekšmetu sarakstā. Diemžēl latviešu valodu audzēkņi nedrīkstēja lietot pat ārpus stundām. Šai sakarā Janīna Šūberte arī atgādina, ka savulaik Academia Petrina audzēkņiem atļauts sarunāties tikai latīņu valodā. Taču tieši konservatīvā vāciskā gaisotne, ģimnāzijas audzēknim Jānim Čakstem veidoja pārliecību par latviešu valodas nepieciešamo lietošanu. Oskars Grosbergs ( J.Čakstes skolasbiedrs) par viņu ir teicis:’’ Toreiz Čakste bija slaiks, ziedošs jauneklis. Ģimnāzijā zinājām, ka viņš ir ‘’jaunlatvietis’’, bet viņš skaitījās pie ieredzētiem latviešiem, varbūt tādēļ, ka labi runāja vāciski un ikvienā gadījumā prata uzstāties.’’ Jānis Čakste pulcināja ap sevi jauniešus, kas apņēmās savā starpā, neraugoties uz oficiālo aizliegumu, lietot latviešu valodu. Ar laiku domubiedru grupa nostiprinājās, jaunieši sāka pulcēties arī vakaros, lai kopā pārrunātu dažādus jautājumus, kas skāra visu latviešu sabiedrību. Viņi sevi sāka saukt par ‘’vakarniekiem’’. Zināmā mērā viņu pulcēšanās bija nelegāls biedrošanās veids, jo ģimnāzijas audzēkņiem nebija atļauts atrasties nevienā sabiedriskā pasākumā. Lai gan drošu ziņu nav, stāsta Janīna Šūberte, var tomēr pieņemt, ka studentu prātus nodarbināja jaunlatviešu idejas.
Deviņpadsmit gadus vecais jauneklis – Jānis Čakste bija centīgs skolēns, arī aktīvs skolas oficiālajā dzīvē – savas klases karognesējs.

Forma
J. Čakste arī ģimnāzijā, kā atceras kāds viņa skolas biedrs, prata aizstāvēt latviešu intereses:’’Latviešu ģimnāzisti uz J. Čakstes ierosinājumu par savu krāsu bija izvēlējušies pelēko un bija arī nolēmuši iet pelēkās cepurītēs ar tādām pašām zelta lentītēm. Šo lēmumu tie arī realizēja dzīvē.’’ Ģimnāzistiem tolaik bija obligāti jāvalkā mazas melnas cepurītes ar divām šaurām zelta lentītēm ap malu.

Absolventa prasmes
1882.gadā, absolvējot ģimnāziju, Jānis Čakste bija apguvis piecas svešvalodas – latīņu, sengrieķu, vācu, franču un krievu valodu.
Ģimnāzistu vidū Jānis Čakste ieņēma izcilu stāvokli. Jau toreiz viņa paziņas bija pārliecībā, ka Jānis Čakste ies tālu, ka viņam pieder nākotne, raksta pētījumā ‘’Jānis Čakste un Jelgava’’ Janīna Šūberte.

Skolas attīstība
Turpina darboties observatorija. Mācību spēkiem atstāja profesoru titulus. Tikai tad noslēdzās hercoga Pētera dibinājuma vēsture.
1820./21.mācību gadā skolu pagarināja par vienu gadu.
1861.g.skolai noteica septiņu gadu mācību kursu.
1834.-1862.g. skolai bija divas atsevišķas klases muižnieku bērniem.
1887.-1919.g. mācību valoda- krievu. Skola joprojām palika izcila mācību iestāde ar Jelgavas klasiskās ģimnāzijas nosaukumu. Ģimnāzijā latviešu tautības skolotāju nebija daudz. 1889.-1895.g. vācu valodu mācīja ģimnāzijas bijušais audzēknis un skolas zelta medaļas ieguvējs, valodnieks Kārlis Mīlenbahs(1853.-1916.)- sastādīja latviešu valodas vārdnīcu, daudz rakstīja par latviešu valodas teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, nodibināja latviešu zinātnisko sintaksi. Teologs Fricis Mīlenbahs ticības mācību luterāņiem mācīja 1891.g. Ap 1907.g. latīņu un grieķu valodu mācīja filologs Fridrihs Zēbergs. 1903.g. latīņu valodu mācīja filologs Eduards Gulbis.
Daudzi profesori un skolotāji ilgi neuzkavējās Jelgavā, viņi izmantoja īso karjeru Academia Petrina tikai kā tramplīnu sekmīgai darbībai Vācijā. Tomēr akadēmija un vēlāk Gymnasium Illustre rūpējās par to, lai vairāki zinātnieki iegūtu Jelgavā vietu mūža garumā. Līdz ar akadēmiju Kurzeme ieguva pirmo zinātnisko centru. Par to jāpateicas hercoga Pētera dibinājumam un viņa padomniekiem. Saniegtais līmenis netika papildināts un intensificēts, tādējādi nekļūstot par ‘’kultūras kapitālu’’.
Kurzeme spēja saglabāt garīga centra statusu arī vēl pēc 1795.gada- to būtiski sekmēja daudzas sabiedriskās un privātās skolas, kā arī vēsturē, literatūrā un mākslā ieinteresēta sabiedrība, kas bija pulcējusies Jelgavā. Viena daļa no tiem bija Academia Petrina mācību spēki vai šīs izglītības iestādes absolventi. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība ikmēneša sēdes noturēja ģimnāzijas konferenču zālē, gada sanāksmes-aulā.

1913.g. absolventi

Jelgavas ģimnazijas 1913.g. absolventi 25 g. sanāksmē Jelgavā. Sēd 2. no labās Lietuvas izglītības ministrs prof. J.Tonkunas, tālāk Jelgavas hercoga Pēteŗja ģimnazijas insp. J.Kalniņš.

Absolventi.
No 1775.-1875.gadam ģimnāzijai 1328 absolventi.

‘’Jelgavas ģimnāzijā, kas bija hercoga Pētera Bīrona dibinātās Academia Petrina turpinājums, liela uzmanība tika pievērsta ne tikai latīņu, sengrieķu un citām klasiskajām valodām, bet arī latviešu valodas tradīcijām. Turklāt šajā ģimnāzijā bija mācījies pirmais latviešu valodnieks Juris Bārs, dzejnieks un publicists Juris Alunāns, folklorists, publicists un rakstnieks Krišjānis Barons. Arī ģimnāzists Kārlis Mīlenbahs bija ļoti uzcītīgs, un viņa sacerējums ‘’Par viesmīlības likumiem Homēra darbos’’ tika novērtēts ar Johana Gotlība Groškes (Johans Gotlībs Groške (1760-1828) – Academia Petrina un vēlāk Jelgavas ģimnāzijas fizikas un dabaszinātņu profesors, prorektors) zelta medaļu.
Studējot Tērbatas universitātē, Mīlenbahs saņēma otru zelta medaļu -  par studentu konkursa darbu Uber die historisch – ethymologische Entwicklung der lateinischen Verba.
1889.gadā, pārgājis strādāt uz Jelgavas ģimnāziju par vācu valodas virsskolotāju (fakultatīvi mācīja arī latviešu valodu un ticības mācību), Mīlenbahs beidzot varēja pievērsties zinātniskajai valodniecībai. Viņš aktīvi sarakstījās ar čehu un somu valodniekiem, kas pētīja latviešu valodu, un ar krievu valodniekiem, kuri aicināja viņu līdzdarboties savas Zinātņu akadēminas valodnieku izdevumā, publicējās vācu zinātniskajos žurnālos.
1895.gadā Mīlenbahs sarakstīja latviešu valodas mācību grāmatu, bet 1898.gadā – grāmatu ‘’Teikums’’.
Būdams ģimnāzists, Mīlenbahs rakstīja dzejoļus latīņu valodā. ‘’ – ‘’Mezgls’’janvāris 2016 – Ina Eglīte.
Latvijas kultūrvēsturē sevišķi nozīmīgs ir Jelgavas guberņas ģimnāzijas darbības posms 19.gs. ģimnāzijā mācījās vēlākie kultūras darbinieki, zinātnieki un politiķi. Pateicoties viņu rosīgajai darbībai, Jelgavas vārds izskanēja ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.18.gs. beigās un 19. gs. Sākumā akadēmijā mācījās Ādolfs Teodors Kupfers (1799.-1865.), kas kļuva par plaši pazīstamu fiziķi un mineralogu, Johans Fridrihs fon Reke (1764.-1846.)- Kurzemes provinces muzeja dibinātājs un kolekciju veidotājs (1818), latviešu dzimtcilvēka dēls Ernsts Bīnemanis (1753.-1806) – apdāvinātais Academia Petrina mehāniķis, Kārlis Ferdinands Amenda (1771.-1836.)- nākamais Talsu mācītājs, pasaulslavenā komponista Ludviga van Bēthovena draugs, Pētera akadēmijā iestājās 1787.gada 1.jūlijā.Kārļa Amendas tuvākais draugs un studiju biedrs bija Gotfrīds Heinrihs Mīlihs.
Par to, cik personu beigušas Jelgavas klasisko ģimnāziju līdz tās darbības pārtraukumam Pirmā pasaules kara laikā, noteiktu datu nav. Ir tikai zināms, ka 19. gs. otrajā pusē, pēc Jelgavas pievienošanas dzelzceļa tīklam, skolā latviešu skolnieku skaits pieaudzis. Tajā labprāt mācījušies arī kaimiņu jaunekļi, ar kuru panākumiem viņu turpmākajā dzīvē ģimnāzija varēja lepoties.
Četri bijušie skolas audzēkņi kļuva par valstu galvām- Jānis Čakste un Alberts Kviesis(1881.-1944.)- Latvijas Valsts prezidenti; Antanas Smetona(1874.-1944.)- kļuva par Lietuvas Valsts prezidentu; Staņislavs Voicehovskis (1869.-1953.)- par Polijas Valsts prezidentu. No ģimnāzijas audzēkņu vidus nāca daudzi atmodas laikmeta darbinieki, kā arī latviskās kultūras dzīves cēlāji un sabiedriskās rosmes vadītāji. Kā izcili piemēri minami Juris Alunāns(1832.-1864.), Krišjānis Barons(1835.-1923.), Kr.Kalniņš, Jānis Bisenieks,Andrievs Niedra,Kārlis Balodis, Kārlis Kundziņš sen., Vilis Olavs(1867.-1917.), Pavasaru Jānis(1867.-1913.), F. Veinbergs un J.Straubergs, teātra pamatlicējs Ādolfs Alunāns(1848.-1912.),gleznotājs Ģederts Eliass(1887.-1975.), latviešu kora mūzikas klasiķis Jāzeps Vītols(1863.-1948.).Latvijas pirmais arhibīskaps T.Grīnbergs. Zinātnieki- prof. L.Bērziņš, prof.L.Kundziņš, prof.K. Straubergs, prof. G. Vanags, doc. V. Mīlenbachs. Izcili juristi- K.Pauļuks, T.Zvejnieks. Cittautieši- prof.Kalupaila, publicists A.Vēbers, prof.P.V. Denfers,publicists O.Grosbergs.
Monsirjors Kazimirs Jasenas (1867-1950), kā raksta Tilžas prāvests A.Budže, beidzis Jelgavas ģimnāziju un Kauņas Garīgo semināru. Par priesteri iesvētīts 1890.gadā. Sākumā kalpojis Trišķu draudzē. No 1893.-1896.gadam viņš bija Lamiņu draudzes prāvests, uzcēla sarkanu ķieģeļu baznīcu Tukumā. Tālāk K.Jasenas darbojās Brunavas draudzē, atjaunoja dievnamu. 1902.gadā uzsāk kalpošnu Jelgavā. Šeit vēl bija hercoga Jēkaba celta baznīca. Prāvests K.Jasenas īsā laikā no sarkaniem ķieģeļiem uzcēla lielisku gotiskā stila dievnamu, kas tagad ir Jelgavas diecēzes katedrāle. Būvdarbus pabeidza 1906.gadā. kad pietrūka līdzekļu, prāvests K.Jasenas tos vāca ārzemēs: Spānijā, Portugālē un Francijā. Te viņam palīdzēja izcilā valodu prasme. Viņš prata latviski, lietuviski, poliski, krieviski, vāciski, franciski un latīniski.Lieliskās svešvalodas zināšanas tika pielietotas arī tulkojot, uzreiz trijās valodās – poļu, lietuviešu un latviešu, pāvesta nuncija A.Zechini runu. Dzīvodams Jelgavā, K.Jasenas bija katoļu ticības mācības, latīņu valodas pasniedzējs Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Kādam zēnam viņš bija ielicis neapmierinošu atzīmi franču valodā. Atriebjoties zēns iemeta prāvestam logā akmeni. Prāvests to bija pamanījis, bet nevienam neko neteica. Nākamajā dienā franču valodas stundā zēns tika izsaukts, un prāvests viņam lika pārtulkot franču valodā: – Es vakar logā iemetu akmeni! Jelgavā K.Jasenas bija Jelgavas Lietuviešu biedrības priekšsēdētājs un darbojās kā vēsturnieks. Apbalvots ar Triju zvaigžņu un dažādiem ārzemju ordeņiem. Par lieliem nopelniem Baznīcas labā viņam bija piešķirts monsinjora tituls. Pārdzīvojums – 2pasaules kara beigu posmā sabombardētā Jelgava, smagi cieta viņa celtā Jelgavas Dievmātes Bezvainīgās Ieņemšanas godam celtā baznīca. 1950.gada 15.novembrī mira un apbedīts Liepājā.
Academia Petrina( arī pēc pārtapšanas par Gymnasium Illustre) un Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kas 1815.gadā -pateicoties aktīvam Gymnasium Illustre mācību spēku un audzēkņu atbalstam tika nodibināta matemātikas profesora Magnusa Georga Paukera(1787.-1855.) un Pētera akadēmijas absolventa Johana Frīdriha Rekes vadībā,kurš arī bija Kurzemes Provinces muzeja(dibināts 1818.gadā) pirmais direktors, ļāva Jelgavai palikt par izglītības, zinātnes un mākslas centru arī pēc tam, kad tā bija zaudējusi hercogistes rezidences funkcijas. Jelgava spēja saglabāt savu nozīmi kā vidēji liels apgaismības centrs līdzās Berlīnei, Kēnigsbergai, Rīgai, Sanktpēterburgai, ko var saukt par galvenajiem centriem.
‘’No šejienes,’’vēsta Jānis Stradiņš,’’izaug Jelgavas latviskums, Jelgavas Latviešu biedrība, pie kuras šūpuļa stāvējuši Juris Māters, Aleksandrs Vēbers, kuru ilgi (1887-1901 un 1904-1906) vadījis neaizmirstamais Jānis Čakste. Viņa laikā biedrībā Janis Jansons – Brauns Kurzemes zemnieku brīvlaišanas svētkos 1893.g. lasījis savu novatorisko apcerējumu ‘’Domas par jaunlaiku latviešu literatūru’’, liekot pamatus jaunlatviešu ideoloģijai – tātad biedrība bija toleranta pret citu uzskatu paudējiem. Jelgava kļūst netikai vāciska pilsēta, jā arī vāciskums te vēl dominē, taču Jelgava nu ir arī latviska pilsēta – soli pa solim latvieši iekaro savas tiesības. Uz skatuves uznāk A.Stērste, J.Bisenieks, J.Pliekšāns, pilieni drupina akmeni, monolīto muižniecības citadeli, un 20.gadsimtā, būtībā gan tikai Latvijas laikā redzam latvisku Jelgavu.’’

Ēka
Academia Petrina profesors Gotlobs Hartmans, 1774.gadā rakstīja:’’Pati pilsēta celta no koka, un mājas ir vienkāršas būdas. Vienīgi mūsu akadēmija tiek celta tik skaista, ka tā ir īsts templis.’’ Academia Petrina ēka ir agrīnā klasicisma piemērs. 1773.-1775.gadā arhitekts Severīns Jensens(1723.-1809.?) to uzcēla uz vecās hercogu pilsētas rezidences mūriem,kam pamati bija likti jau 17.gs. beigās un kas savu galīgo izbūvi bija pieredzējusi 18.gs. pirmajos divos gadu desmitos. Senāk Kurzemes Provinces muzejā atradās trīs Jensena pārbūves metu varianti:1)Jensens esošai ēkai piedāvā tikai piebūvēt torni, 2)ar korintiešu orderi un greznāku fasāžu dalījumu,3) pazīstams pēc gravīras Academia Petrina mācību programmas titullapā, rāda skaisti proporcionētu augstu torni, kas arī kalpojis par pamatu realizētajam variantam 1840.gada dagerotipā.Academia Petrina ēka redzama ar stāvo jumtu, skulptūrām un torņa noslēguma ķiveri, kas nomainīta ar kupolu 1841.-1844.g. pārbūves laikā.Stilistiski Academia Petrina rāda spēcīgu baroka ietekmi, kas saistāma ar celtnes reprezentatīvi konservatīvajām funkcijām, kā arī hercoga Pētera personisko gaumi.Zem frontona centrā uz melnas plāksnes ar zelta burtiem bija rakstīts:’’Sapientiae et musis sacrum Petrus Curl. Et. Semg. Duk pos. Anno MDCCL XXV’’ ( Zinātnei un mākslām šo templi cēlis Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris 1775. gadā). 1782.gadā pabeidza astronomisko pētījumu observatorijas iebūvi ēkā, kas bija pirmā mūsu zemē. To izveidoja matemātikas un astronomijas profesors Vilhelms Frīdrihs Beitlers (1745.-1779.). Ierīces no Anglijas un Vācijas. 1901.gadā observatoriju nojauca. Skolai bija lielākā biblioteka Krievijā-45 000, diemžēl 1919.g. kara ugunīs sadega.
Ap 1800.gadu Severīnam Jensenam vēlreiz nācās atgriezties pie Academia Petrina ēkas , kad Krievijas valdība tur gribēja ierīkot universitāti. Sakarā ar Pāvila I nāvi šis plāns netika īstenots, tādējādi netika realizēts Jensena pārbūves mets.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


6 − = 1

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>