1932 – 1934

1932.- 1934. g. Kārlis Līkums

Pēc Lapiņa pārcelšanās uz Tukumu 1932.g.rudenī par direktoru ģimnāzijā pārnāca Kārlis Līkums. Viņš bija pilnīgs pretstats dinamiskam, ekstravagantam Lapiņam – mierīga, nosvērta rakstura skolas administrators, par ko nebija jāraizējas Rīgas priekšniecībai un kas mācēja labi sadzīvot ar skolotāju saimi, audzēkņiem un arī ar Jelgavas sabiedrību.
Līkums dzimis 1884.gadā Zebrenē, 1916.g.beidzis Maskavas universitātes matemātikas fakultāti – Cand. math. Miris 1967.g. Anglijā.
No 1922.-1932.g. Kārlis Līkums ģimnāzijas direktors Tukumā; studentu vienības Austrums Vecbiedrs un pēc politiskās noslieces liberāli demokratisks, gan politikā nekur aktīvi nejaukdamies.
Matemātiķis, vairāku grāmatu autors. Veisbergs kopā ar K.Līkumu un V.Šitku sarakstīja algebras mācību grāmatu divās daļās, kas diezgan plašiizplatījās Latvijas vidusskolās. K.Līkums, V.Šitks, A.Veisbergs ‘’Algebra. Vidusskolas kurss. Teorija un uzdevumi. 2 daļa.’’ – Jelgava, Latvju Grāmata, 1943.g. Veisbergs sarakstījis arī fizisko ģeogrāfiju un kopā ar profesoru ( toreiz docentu) Leonīdu Slaucītāju – kartogrāfiskās projekcijas. Toreiz universitāte sniedza izglītību nevis ‘’tīram’’ matemātiķim, bet kā ģeofiziķim un meteorologam.
Līkums savā laikā necentās mainīt skolas iekšejo kārtību, tāpat kā senāk turpināja darboties skolas pulciņi, tika rīkoti skolēnu vakari.Vienīgi sekojot laika modei, skolā vairāk sāka ieviesties sports – futbols, basketbols,peldēšana, kur arī mūsu zēni un meitenes ieguva izcilu ievērību pat visas Latvijas mērogā – raksta Arturs Veisbergs. Peldēšanā – Alfons Veinbaums, Vitālijs Kasparijs, brāļi Ramiņi, Nikolajs Šins. Arī skolas futbolisti – N.Dreifuss kā virslīgas spēlētājs, vārtsargs Jefimovičs, Osv. Ezers, O. Freimanis un Siliņš – izvērtās par nopietniem pretiniekiem Jelgavas un kaimiņu komandām. Ģimnāzijas basketbola komanda bija vairākkārtējs uzvarētājs Zemgales meistarībā, piem., 1938., 1939., 1940.gadā. Šteins un H.Igenbergs Latviju pat starptautiskās spēlēs pārstāvēja.

1932_1

Rīts: Otrdiena, 1. janvāris, 1935

Kā viens no ātrākajiem sprinteriem Latvijā minams Genādijs Lapkins, bet skolu mērogā izcēlās Cīrulis, Ed.Zemītis, Tāl. Gulbis ( tāllekšanā sasniedza jaunu Zemgales rekordu), Z.Zutis diska mešanā. Izcils vieglatlēts bija Ziemelis, kas vairākus gadus bija Zemgales meistars kārtslēkšanā un visai labs desmitcīņā. Raksta Arturs Veisbergs. Latvijas mēroga meistarību novusa spēlē izcīnīja Skadiņš.
Vispārējā vidusskolu mērogā H.P.Ģ. 1939.gadā bija labākā Latvijā.
Tā kā meitenēm sporta nodarbības skolā nebija noorganizētas, tad viņas ar skolas atļauju startēja no Jelgavas sporta klubiem. Tā 1935.g. H.P. ģimnāzijas meitenes ieguva Zemgales meistara titulu volejbolā. Novusa spēlē sevišķi izcēlās Im. Belova un E.Barka, iegūdamas pirmās vietas visas Latvijas mērogā. Tās pašas meitenes ieguva arī Zemgales meistara titulu galda tenisā kā vienspēlē, tā dubultspēlē un jauktā dubultspēlē.
Katru gadu pavasarī un rudenī ģimnāzijas pēdējās klases, skolotāju vadībā, izbrauca ekskursijā uz Latvijas pazīstamākajām dabas skaistuma vietām – Kandava, Sabile, Pļaviņas, Pērses ūdenskritums, Staburags. Galvenie ekskursiju vadītāji bija dabaszinātņu skolotāji J.Kalniņš un Art.Veisbergs.
Šad un tad Latvijas laikā Līkums skolotājiem ieteica un dažreiz padarīja par obligātu tā saucamo hospitēšanu, ar nolūku iepazīstināt kollēgas un pašiem iepazīties ar savādākām mācību metodēm. Rakstu krājumā stāsta Arturs Veisbergs. Tad stundas laikā klasē ieradās citi kollēgas, klases audzinātājs vai pat direktors, lai vēlāk iztirzātu stundas gaitas norisi.
Ģimnāzijā, kā jau klasiskā, pārsvarā bija humanitārās zinātnes un svešvalodas. Bija gadi, ka pat septiņas svešvalodas mācījās: latīņu, grieķu, vācu, krievu, angļu, franču un leišu( dažas gan fakultatīvi), raksta Arturs Veisbergs.
Pētera ģimnāzija cieši saistīta ar Jelgavas jaunatnes organizāciju Viestura savienību, kuras mērķis audzināt jauniešus nacionālpolitiskā garā. Skolēni darbojās grupās pa 8-10. Tur notika vērtīgi priekšlasījumi un koncerti, kur par lektoriem, resp. māksliniekiem tika aicināti pazīstami zinātnieki, literāti un mūziķi. Jaunieši sava ‘’kluba’’ telpās varēja ierasties ik vakarus un nodoties dažādām spēlēm un citām nodarbībām. Grupā 8-10 jaunieši. Viestura savienības priekšnieks bija toreizējais Latvijas bankas Jelgavas nodaļas direktors Juris Lecis sen., bet šīs organizācijas ‘’dvēsele’’ un visu nodarbību vadītājs – Jūlijs Flaumanis.

Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma pārdēvē skolas nosaukumu no 1. Jelgavas klasiskās valsts ģimnāzijas par Hercoga Pētera ģimnāziju.

Skolas buklets’’Jelgavas 1.vidusskola 1919.-.1989’’ vēsta – 1934.gadā skolai piešķir hercoga pētera vārdu. Trīsdesmito gadu otrajā pusē grūti nokomplektēt nepieciešamo audzēkņu skaitu, tādēļ izveido trīs novirzienus: klasisko, reālo un humanitāro.

Leave a Reply

Your email address will not be published.


− 5 = 2

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>