Lai nekad nepazūd vēlme izprast un pētīt, mācīties!

Ikdienas ritmā paveroties apkārt, šķiet, ka skolas pasaulē nekas īpaši nemainās, jo katru dienu ir stundas un starpbrīži, mājas darbi un kontroldarbi, smiekli un bēdas un, galvenais, – skola un skolēni. Bet gadu desmitu gaitā arī šajās mūžīgajā norisēs var pamanīt kādas pārvērtības. Tā kā mūsu skola gatavojas svarīgam notikumam – 95.jubilejai, skolēnu veidotā avīze „Kvadrātsakne” atver jaunu sadaļu – „Tādi mēs bijām”, kurā mūsu absolventi ir mīļi aicināti pastāstīt par skolas gados piedzīvoto.

Pirmais būs pavisam nesenas pagātnes stāsts, jo savu skolas gadu iespaidu pavedienu ritinās Sabīne Zīle – 2011.-2012. mācību gada absolvente, arī bijusī skolas prezidente.

Kad Tu pabeidzi Jelgavas 1.ģimnāziju?

Jelgavas 1. ģimnāziju pabeidzu 2011./2012. mācību gadā. Dienu pirms Līgo, 22.06.2012., Jelgavas 1. ģimnāzijā norisinājās 12.m un 12. i klases izlaidums.

Kādi jautri notikumi palikuši prātā no vidusskolas gadiem?

Laiks pagājis nemanot, bet liekas, ka tikai pirms pāris mēnešiem pabeidzu, nu jau, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu. Jautri notikumi? Hm… jautri! Īsti prātā neviens nenāk. Kopumā man vidusskolas laiks ir bijis pats interesantākais, izglītojošākais un radošākais posms manos 19 dzīves gados. Klases kolektīvs sākumā sastāvēja tikai no 6 meitenēm un 15 zēniem. Protams, daži laika gaitā no klases pazuda, jo mācības inženieru programmā nebija vieglas. Tomēr izturīgākie, smaidīgākie un draudzīgākie palika līdz galam. Nezinu, vai bija jautri, bet visvairāk atmiņā palicis pasniedzējs O. Vronskis. Stingrs, prasīgs. Rasēšanas dēļ tika daudz miega pazaudēts, kā arī nervu, bet…. kas bija vajadzīgs, tas bija vajadzīgs. Piekāpšanās nebija nekādas. Vienmēr labestīgā klases audzinātāja I. Spārīte. Viņas smaids un enerģija lika saņemties un nebaidīties no grūtībām, piemēram, no matemātikas. Skolēnu pašpārvalde darbojās skolotājas I. Ulmanes vadībā un sniedza man daudz jaunu iemaņu. Lielā skolotāju atsaucība rosināja vēlmi mācīties, izzināt un saprast. Šos nevarētu nosaukt pa jautriem notikumiem

Kuri mācību priekšmeti Tev patika vislabāk, kāpēc?

Tagad atskatoties uz vidusskolas mācību priekšmetiem, pat grūti pateikt, kuri. Visvairāk interesēja matemātika, ķīmija, fizika un politika. Tomēr nespēju izdalīt tos, kas patika vislabāk. Nav tādas vienas konkrētas jomas. Uzskatu, ka visi priekšmeti ir interesanti. Viss atkarīgs no tā, kā tos pasniedz, kā skolotājs spēj sava mācību priekšmeta apguvē iesaistīt skolēnu.

Kādas ir galvenās atšķirības starp skolu un augstskolu?

Skola un augstskola. Pirmajā brīdī liekas, ka nekādas īpaši lielas atšķirības nav, tomēr, sākot studēt, pamani vienu iezīmi- skolā tu esi skolēns, bet augstskolā – students, cilvēks, kas mācās, meklē, lasa, pēta, izzina. No vidusskolas laikiem prātā palicis skolotājas A. Treijas teiciens – ”Es sakošļāju un ieliku jums mutītē, jums tikai jānorij .” Un taisnība vien ir! Skolā pedagogs izstāsta, izskaidro un neskaidrības gadījumā sniedz individuālu konsultāciju. Augstskolā es esmu studente. Lektors nolasa lekciju, kas ilgst pusotru stundu, un uzdod darbu. Protams, nav mazu mājasdarbu uz katru lekciju, bet ir apjoma ziņā lielāki uzdevumi, kas jāizpilda noteiktos termiņos. Pasniedzējs nesniedz individuālas konsultācijas, jo auditorijā sēž ap 200 cilvēku. Mācību laikā ir arī kontroldarbi, bet sesijas laikā, kas ir janvārī un jūnijā, ir eksāmeni. Līdz sesijas laikam ir jābūt visam nokārtotam, jo tikai tad studentam atļauj kārtot attiecīgā priekšmeta eksāmena, par kuru students saņem KP- kredītpunktus. Visā studijas laikā jāsavāc noteikts skaits kredītpunktu.

Kā Tev noderēja skolas prezidentes darba laikā iegūtā pieredze?

Apguvu iemaņas, sadarbojoties ar citiem, strādājot grupās, spēju uzklausīt un izvērtēt citu viedokli, iemācījos pārvarēt bailes, uzstājoties savu vienaudžu priekšā. Tagad atskatoties uz šo prezidentes laiku, liekas, ka tas bijis kā jauns pavērsiens manā dzīves posmā. Tā sajūta, ka Tev jārāda priekšzīme, ka Tev vienmēr jābūt gatavam runāt un jāzina, ko teikt.

Kas Tev, esot studentei, pietrūkst no skolas laika izjūtām vai notikumiem?

Pirmais, kas nāk prātā – klases kolektīvs un klases audzinātāja. Tā sajūta, ka varam kopā darboties un izpalīdzēt cits citam. Kopīgās ekskursijas un kopīgās stundas, kurās bija tikai mana 12. i klase. Augstskolā katrs pastāv tikai pats par sevi. Ja uz lekciju netiki, pats vainīgs.

Kur Tu mācies tagad, kādu profesiju apgūsti?

Pašlaik mācos LU PPMF jeb Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē. Mācos par latviešu valodas un literatūras skolotāju.

Kāpēc izvēlējies šo augstskolu?

Izvēlējos šo augstskolu, jo pasniedzēji izrāda cieņu pret studentiem. Pasniedzēji ir azartiski un ar lielu interesi māca savu priekšmetu, liek pašiem studentiem pētīt un meklēt, tā raisot mūsos interesi. Bieži dodamies ekskursijas un LNB jeb Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur mums ir iespēja pašiem lasīt un meklēt. Pasniedzēju motivācija un sava mācāmā priekšmeta mīlestība, liek mums, studentēm, to uzskatīt par vienu no svarīgākajiem priekšmetiem.

Kāda ir Tava ikdiena?

Mācības nesākas vienādi visas dienas. Dažkārt skolā jābūt 8:30, bet ir dienas, kad 12:30. Tomēr parasti nodarbības beidzas ap 16:00. Divās nedēļās reizi, pirmdienās, lekcijas beidzas 20:00. Nodarbības notiek pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās. Trešdienas un piektdienas ir brīvs. Sākumā likās, ka varēs atpūsties, bet mācību apjoms ir daudz reižu lielāks nekā skolā, un tāpēc brīvās dienas paiet studējot. Parasti pēc lekcijām vēl jāmācās, lai sagatavotos nākamajai dienai. Pašlaik apgūstu tikai 8 priekšmetus. Maz, salīdzinot ar vidusskolu, bet mācību apjoms ir daudz lielāks.

Ko dari brīvajā laikā?

Brīvajā laikā! Kas tas tāds? Pārsvarā visas brīvdienas paiet pie grāmatām. Parasti sestdienas un svētdienas pavadu Zaļeniekos pie savas ģimenes, kur nodarbojos ar dārza darbiem. Ja vēlos sajust jūru, tad dodos atpūsties uz Salacgrīvu, kur pastaigājos gar jūru un pafotografēju. Apmeklēju pasākumus, kas notiek Rīgā un ir saistīti ar kultūru – Dzejas dienas, Zinātnieku naktis. Tomēr mani visbiežāk var atrast kādā bibliotēkā lasām.

Kādi ir Tavi vaļasprieki?

Vaļaspriekiem laika ir pamaz. Sirdij tuva ir dejošana, bet tai pašlaik laika nav. Rakstu dzejoļus, bet Rīgas rutīna tam neļauj plaši izvērsties. Pagaidām viens no maniem lielākajiem vaļaspriekiem ir fotografēšana. Visbiežāk daba. Pašlaik ir rudens skaistums! Arī literatūra mani ir ļoti savaldzinājusi, lasu M. Robinsones „Gileādu” .

Ko Tu novēlētu tagadējiem Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolēniem?

Novēlu, lai nekad nepazūd vēlme izprast un pētīt, mācīties. Ja arī kāds mācību priekšmets liekas nekam nederīgs, tad censties tajā atrast to, kas interesē pašam. Nekad nedomāt, kāpēc tas vajadzīgs! Varu droši teikt, ka nav iespējams paredzēt dzīvi. Vienā brīdī vari būt inženieris, bet nākamajā, iespējams, jau vēlēsies tapt par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Nepadodieties! Izbaudiet dzīvi, smaidot par katru dienu, priecājoties kopā ar draugiem un ticot saviem sapņiem!

Interviju sagatavoja 8.m klases skolniece Amanda Zīle