1936 – 1940

1935.g.beigās par direktoru kļuva Gustavs Lukstiņš (dz.1894.g.) latīņu un grieķu valodas skolotājs. Latvijas Universitātē mag.phil.Filozofs, vēsturnieks. Pēc padomju okupācijas palika Latvijā.

Dambergs bija nodevies dzejnieka un rakstnieka sūtībai, raksta Arturs Veisbergs.

Gustavs Lukstiņš nebija aktīvs vietējā sabiedriskā dzīvē, brīvajā laikā turpināja vēstures studijas, gatavodamies doktora disertācijai. (1938.g. kļuva par privātdocentu senlaiku vēsturē.)

Direktors labi lasīja referātus, Gustava Lukstiņa runas skolas aktos bija ļoti labi izstrādātas, izplānotas un matemātiski precīzi pierādītas, bez kādiem izpušķojumiem. Viņa runām vienmēr bija konkrētas tēzes.

Viens no ievērojamākiem ģimnāzijas sarīkojumiem, dir. Lukstiņa laikā bija latviskās ģimnāzijas 20 gadu pastāvēšanas svētku akts, kurā ietilpa māksl. K.Celmiņa zīmētā jaunā skolaskaroga iesvētīšana (arch.T.Grīnbergs) – 1939.gads, vidusskolu direktora P.Kūlas runa un dir.Lukstiņa pārskats par ģimnāzijas darbību. Svētku koncertā piedalījās galvenokārt bij. gadu absolventi un tagadējie audzēkņi, koris, dubultkvartets, vijolists A.Zvagulis, klavieru solists J.Cīrulis, brīvmāksliniece T.Vilerte un kordziedātāja M.Urnežus –Lamberga, prof.P.Šūberta pavadījumā, čello solo spēlēja brīvmākslinieks E.Berzinskis.

1936.g.11.klasē eksāmeni 8 mācībās. Kas slikti mācījās – eksāmens katru gadu.

1936.g. bija divu veidu dokumenti par vidusskolas beigšanu: gatavības apliecība ar tiesībām iestāties augstskolā un apliecība bez tiesībām iestāties augstskolā.

13.02.1936 izziņas materiāls vēsta, ka JHPĢ direkcija lūdz palielināt apkalpotāju skaitu no 3 uz 4, jo apkalpotājam jātīra 160m ielas, laukums pie Čakstes pieminekļa, ģimnāzijas telpas trīs stāvos un piecos koridoros, jākopj 15 klases, 2 zāles, 5 kabineti 8 telpās un 17 dažādas citas telpas, jāapgādā malka 72 krāsnīm.

 

Zemgales Balss: Sestdiena, 30. maijs, 1936.

Zemgales Balss: Sestdiena, 30. maijs, 1936.

 

Zemgales Balss: Trešdiena, 23. septembris, 1936.

Zemgales Balss: Trešdiena, 23. septembris, 1936.

 

Zemgales Balss: Piektdiena, 20. novembris, 1936.

Zemgales Balss: Piektdiena, 20. novembris, 1936.

 

Sporta Pasaule: Ceturtdiena, 11. februāris, 1937.

Sporta Pasaule: Ceturtdiena, 11. februāris, 1937.

 

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 25. februāris, 1937.

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 25. februāris, 1937.

1938.g. divas plūsmas humanitārā (latīņu, grieķu, franču, vācu, angļu val.) un reālā ( latv.val., lit., vēsture, vācu val., angļu val., matemātika, fizika, ķīmija, dabas zinības, ģeogrāfija, vēsture, zīmēšana, ticības mācība.

1937./38.m.g.HPĢ budžetā atvēlēti tikai Ls5535 – ēku uzturēšanai. Par maz, jo ģimnāzijas telpas neatrodas vienkopus, bet uz vingrotavu, piem., jāiet caur visiem koridoriem, vakaros jādedzina daudz lampas. Krāsns arī slikti silda. Par maz summa. Lūdz piešķirt papildus 4500.

1937.gada21.jūnija ‘’Zemgales Balss’’raksta’’interesanta futbola sacīkste notiks 22.jūnijā. ASK Jelgavas nod. laukumā, pie stacijas. Sacentīsies patreizējā ASK komanda ‘’Aklase’’ un Jelgavas ‘’vecā svarīgās cīņās aizstāvējuši Jelgavas krāsas: Kundzāns, Melderis, Ziemelis, Zīmins, Getce, Čikste, Jeremovics, Vējš, Kaprālis, Šteinbergs, Bebrekārklis, Zurdiņš. Interesantās cīņas sākums pl.19. Spēlēs 3.Jelg.kājn. pulka orķestris. Vēršam Jelgavas sporta draugu uzmanību uz šo interesanto sacīksti,’’aicina laikraksts. Arī šāda ziņa laikrakstā’’8.Jelgavas kājnieku pulka karavīri divus gadus Līgosvētkus svinēja Gaujas krastos, bet šogad viņu dziesmas skanēs šepat Jelgavā, Lielupes krastos,’’ stāsta ‘’Zemgales Balss’’.

‘’Līgo vakaru pulks rīko 23.jūnijā Lielupes labajā krastā, iepretij Jelgavas pilij. Minētā sarīkojumā piedalīsies visi Jelgavas karavīri, viņu piederīgie un viesi. Svētku sākums paredzēts plkst.21, kad pulka komandieris sagaidīs Jāņa bērnus.

Interesantākā svētku epizode būs pulka vienību apdziedāšanās, jo katras vienības zēni atraduši savu kaimiņu darbā kautkādu ‘’vārīgu’’ vietu un ar jautru Jāņu dziesmu mēģinās kaimiņu aplīgot. Bez parastās aplīgošanas un dziesmām dziedās arī karavīru dubultkvartets un spēlēs pulka orķestris.’’

‘’Svētku svinēšana solās izvērsties par izcilu notikumu Jelgavas dzīvē,’’paredz laikraksts,’’jo jāņem vērā, ka šādi, tik plaši Līgo svētki Jelgavā tiek rīkoti pirmo reizi.’’

1937.gada 11.oktobra ‘’Zemgales Balss’’ vēsta –‘’Rīgas pilsētas Jaunatnes pētīšanas institūta padomdotuves Jelgavas nodaļa sakopojusi datus par darbību pagājušā mācības gadā. Padomdotuves psīcho –techniskajām pārbaudēm bija pieslēgtas 5 Jelgavas pilsētas pamatskolu un Jelgavas valsts skolotāju institūta pamatskolas 6.klases (104 meitenes un 102 zēni.’’ Vēsta ‘’Zemgales Balss’’.

‘’No zēniem apm. 70% grib iet uz arodskolām, bet uz ģimnāzijām tikai 12-15%, kamēr lielākais vairums ( apm. 65 – 70%) meiteņu grib iet uz ģimnāzijām. Raksturīga parādība, ka zēni negrib mācīties par skolotājiem, jo, kaut gan tas jelgavniekiem ērti pieejams un zēniem ir labas izredzes iekļūt skolotāju institūtā, tomēr tikai 4 zēni izteikuši šādu vēlēšanos.

Meiteņu tālākās izglītības un apmācības iespējamības pēc pamatskolas beigšanas pašlaik Jelgavā ir diezgan bēdīgas, jo izņemot ģimnāziju, meitenēm nav citur kur iet. Kādas meiteņu arodskolas nodibināšana Jelgavā dotu lielu atvieglojumu jelgavniekiem – meiteņu vecākiem,’’ rosina laikraksts.

 

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 29. aprīlis, 1937.

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 29. aprīlis, 1937.

 

Sestdien, 1.maijā 1937.g.

Sestdien, 1.maijā 1937.g.

 

Zemgales Balss: Sestdiena, 1. maijs, 1937.

Zemgales Balss: Sestdiena, 1. maijs, 1937.

 

Jaunākās Ziņas: Otrdiena, 4. maijs, 1937.

Jaunākās Ziņas: Otrdiena, 4. maijs, 1937.

 

1936_10

Zemgale Balss

1936_11

Zemgales Balss

 

Zemgales Balss, 1937, 8.maijā

Zemgales Balss, 1937, 8.maijā

 

Zemgales Balss: Piektdiena, 4. jūnijs, 1937.

Zemgales Balss: Piektdiena, 4. jūnijs, 1937.

 

Zemgales Balss: Piektdiena, 18. jūnijs, 1937.

Zemgales Balss: Piektdiena, 18. jūnijs, 1937.

 

Rīts: Otrdiena, 3. augusts, 1937.

Rīts: Otrdiena, 3. augusts, 1937.

 

Brīvā Zeme: Otrdiena, 3. augusts, 1937.

Brīvā Zeme: Otrdiena, 3. augusts, 1937.

 

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 17. marts, 1938.

Zemgales Balss: Ceturtdiena, 17. marts, 1938.

 

Zemgales balss, 1937, 8. maijā.

Zemgales balss, 1937, 8. maijā.

 

Zemgales Balss: Piektdiena, 19. novembris, 1937.

Zemgales Balss: Piektdiena, 19. novembris, 1937.

 

Zemgales Balss: Otrdiena, 21. septembris, 1937.

Zemgales Balss: Otrdiena, 21. septembris, 1937.

 

Zemgales Balss: Sestdiena, 25. septembris, 1937.

Zemgales Balss: Sestdiena, 25. septembris, 1937.

 

Zemgales Balss: Sestdiena, 2. oktobris, 1937.

Zemgales Balss: Sestdiena, 2. oktobris, 1937.

 

Zemgales Balss: Pirmdiena, 8. novembris, 1937.

Zemgales Balss: Pirmdiena, 8. novembris, 1937.

 

Zemgales Balss: Piektdiena, 10. decembris, 1937.

“Hercoga Pēteŗja ģimnazijas dibināšana”, Zemgales Balss: Piektdiena, 10. decembris, 1937.

 

Sporta Pasaule: Ceturtdiena, 7. aprīlis, 1938.

Sporta Pasaule: Ceturtdiena, 7. aprīlis, 1938.

 

Brīvā Zeme: Pirmdiena, 20. jūnijs, 1938.

Brīvā Zeme: Pirmdiena, 20. jūnijs, 1938.

25.04.1939 ‘’Jaunākās Ziņas’’ – ‘’Hercoga Pētera ģimnāzija Jelgavā 28.aprīlī svin skolas 20g. darbību neatkarīgā Latvijā. Ģimnāziju dibinājis Kurzemes hercogs Ernests Bīrons 1775.g. un devis tai vārdu ‘’Academia Petrina’’. Hercoga Pētera ģimnāzijā savā laikā mācījušies daudzi ievērojami valstsvīri un sabiedriski darbinieki. Starp tiem bij. valsts prezidents J.Čakste, bij. valsts prezidents A.Kviesis, Lietuvas valsts prezidents A.Smetona, Polijas bij. valsts prezidents S.Voicechovskis, archi bīskaps prof. Dr. T. Grīnbergs, J.Alunāns, Kr.Barons, valodnieks K.Mīlenbachs, Pavasaru Jānis, prof. K.Straubergs, prof. P.Šūberts, V.Olavs, konservatorijas dir. J.Vītols u.c.1919.g. bermontieši, atkāpjoties no Jelgavas, ģimnāziju aizdedzināja. Bojā gāja ļoti vērtīga biblioteka. Pēckara gados ģimnāzijas pirmais dir. bija J.Lapiņš, pēc tā rakstn. V.Dambergs, bet kopš 1936.g. – G.Lukstiņš. Ģimnāzijas 20g. jubilejas gadījumā Jelgavas pilsētas valde dāvina skolai karogu. Tam vienā pusē uzraksts ‘’Mūža darbu Latvijai’’ un ‘’Sapientiae et Musis’’. Karogs darināts pēc māksl. K.Celmiņa zīmējuma. Skolas abiturientu b-ba ģimnāzijai dāvās Valsts prezidenta ģīmetni, ko gleznojis māksl. E.Kalniņš. Ģimnāzijas svinībās lūgts izglītības ministrs prof. Dr.Auškāps. Garīgo aktu vadīs archibīskaps prof. Dr.T.Grīnbergs, piedaloties Jelgavas prāvestam J. Beinhardam un virsmāc. J.Ķullītim. Jauno karogu pasniegs Jelgavas pilsētas galva K.Frickauss. Noslēgumā sekos koncerts, kurā piedalīsies bijušie audzēkņi – mākslinieki. Sakarā ar skolas jubileju uz 20g.darbību Hercoga Pētera ģimnāzijā atskatas skolotāji: A.Ansone, K.Celmiņš, P.Gustavs, J.Stanke, prelats K.Jasenas, mācīt. J.Ķullītis, A.Veisbergs un ārsts Strautzelis.’’ – Raksts ‘’Jaunākās Ziņas’’ avīzē 1939.g.25.apr., sakarā ar HPĢimnāzijas 20 gadu jubileju un tās norisi ar karoga dāvināšanu, iesvētīšanu 1939.g.28.aprīlī.

1939.g. baltvāci repatriējas uz Vāciju. Aizbrauca arī trīs skolotāji no skolas – J.Zēvers, E.Dīls, Stauke Johanna.

1939.gadā skola zinātniskās bibliotekas telpās.

1939.gadā Jelgavā ir 33 skolas. To vidū 1. un 2. vidusskola, Annas un Dārtas pamatskolas, Skolotāju institūts, Zemkopības tehnikums, Valsts arodu skola, medicīnas skola, vakarskola, kurlmēmo skola, Latvijas lauksaimniecības akadēmija tiek nodibināta un pamatskolas visām tautībām, kas te dzīvoja.

Direktors – G.Lukstiņš. Ģimnāzija pakāpeniski kļūst par zēnu skolu (meiteņu – 2.vidusskola).

 

Zemgales Balss

Zemgales Balss

 

Zemgales Balss, 1939, 6.jūl.

Zemgales Balss, 1939, 6.jūl.

 

Zemgales Balss, 1939, 15.aug.

Zemgales Balss, 1939, 15.aug.

 

Zemgales Balss, 1939, 12. septembris.

Zemgales Balss, 1939, 12. septembris.

 

Zemgales Balss, 1939, 16. septembrī.

Zemgales Balss, 1939, 16. septembrī.

1940.gadā Jelgavas pirmā vidusskola, kurai pievienota ebreju ģimnāzija.

Gustavs Lukstiņš bija direktors līdz1940.gadam, pēc tam pārgāja uz Rīgu, strādāja LVU.

„11. Vēstures fakultātes docents G.A.Lukstiņš – Ulmaņa režīma laikā Latvijā strādāja par ģimnāzijas direktoru, bija fašistiskās militārās organizācijas “aizsargi” biedrs. Vācu okupācijas gados bija Latvijas Universitātes docents. Vēlēdamies pakalpot vācu okupantiem savā anketā 1942.gadā norādīja, ka bijis pakļauts represijām no “komunistiskās varas” puses (it kā 1940.gadā atbrīvots no ģimnāzijas direktora amata).” Avots:

Latvijas Valsts Universitātes rektora J.Jurgena izziņa Latvijas Komunististiskās (boļševiku) partijas CK par kadru tīrīšanu universitātē.

[1949.gada 29.jūlijā, Rīgā]
Slepens
Nosūtīts: Augstākās Izglītības Ministrija
Latvijas Valsts Universitāte
1950.gada 29.jūlijā
Nr.321s
Rīga, Raiņa bulv. 19

Skolas buklets ’’Jelgavas 1.vidusskola 1919. – 1989.’’ Vēsta – 1939./40.m.g. par direktoru strādā P.Lode. 1940.gada augustā Hercoga Pētera ģimnāziju pārdēvē par Jelgavas Valsts 1.vidusskolu.

Okupācijas laikā tai atjauno Hercoga Pētera nosaukumu un skolu vada A.Veisbergs.

‘’Jelgavas 1.ģimnāzija 1919.-1994.’’ – ‘’Okupācijas laikā Academia Petrina telpās iekārtoja lazareti un skola varēja darboties vienīgi pēcpusdienās 2.vidusskolā Pasta ielā1. 1.vidusskolā tad mācījās zēni, bet 2.vidusskolā – meitenes. Kara gados nekādi sarīkojumi un ekskursijas nedrīkstēja notikt. Katram skolniekam vasarā divi mēneši bija jāpavada darba dienestā laukos. Mācības ilga no 1.oktobra līdz 15.aprīlim. Vācu valoda tolaik bija obligāta.’’

28.10.1939 ‘’Zemgales Balss’’Nr.246 – ‘’Piepildījies Zemgales senais sapnis’’ – ‘’Vairākus gadu simteņus Zemgale līdz ar savu galvas pilsētu Jelgavu sapņojusi par augstskolu, – tā 1936.g.augustā ‘’BZ’’rakstīja V.Saulietis. Tagad šis sapnis tapis īstenība. Sakarā ar to interesanti īsumā pakavēties pie šī sapņa rašanās un viņa piepildīšanās. Vecā Zemgales un Kurzemes muižniecība ‘’grāmatu gudrību’’vispār neuzskatīja par sev piemērotu nodarbošanos. Ne par velti vietējais vācu mācītājs A.Hupels 1775.g. rakstīja par vietējiem vāciem: ‘’Paši livonieši studē maz.’’ Viņi izvēloties karjeras, kas neprasot galvas lauzīšanu. Vācu profesors J.Petri 1809.g.savā grāmatā raksta, ka šejienes tiesnešu un administratoru vidū esot tikai nedaudzi, kas jel kaut ko studējuši. 18.g.s. te augstskolas izglītību prasīja tikai garīdzniekiem, ārstiem un advokātiem, bet muižniekiem šie amati likās par ‘’prastiem’’. Tā valdošās šķiras zemais kultūras līmenis neveicināja prasību pēc augstskolas Jelgavā.

Tikai 18.gs. beigās arī līdz Jelgavai atšalca Eiropā jau toreiz  valdošā izglītības laikmeta vēsmas un līdz ar to auga interese par izglītību. Diemžēl augšējos slāņos, muižniecībā, tā bija tikai modes lieta, ne vairāk. Nest kaut kādus materiālus upurus augstskolas mācības iestādes labā muižniecība nevēlējās un – nenesa. Tālredzīgākie par pārējiem muižniekiem bija abi Bironi, sevišķiPēteris Birons. Starp viņa tuvākiem padomniekiem bija Fridrichs Roisons, franču emigrantu atvase. 1762.g. viņu par savu sekretaru aicināja Ernests Birons. Raisons bija izglītots un visai apdāvināts cilvēks. Viņš uzticīgi kalpoja Bironiem un saprata, ka tie cīņā ar muižniecību uzvarēs tikai balstoties uz izglītotās vidusšķiras. Viņš panāca, ka Pēteris Birons 1772.g. izteica vēlēšanos dibināt Jelgavas augstskolu un 1775.gadā arīatvēra akadēmiju, bet tai nebija tiesību piešķirt zinātniskus grādus. Akadēmija bija labi nostādīta ar mācību līdzekļiem un labiem profesoriem. Kā pirmais students pirmajā augstākajā mācību iestādē Baltijā hercoga Pētera akadēmijā iestājās Georgs Albedils, hercoga virsjēģer meistara dēls, vēlāk tiesnesis Tukumā. Otrs bija Jānis Binemanis – latvietis. Starp pirmajiem studentiem bija arī Kaspars Krieviņš, kas vēlāk pārvērtās par Grevingk. Viņa dēls bija pazīstamais ģeoloģijas prof.K.Grevingks. Akadēmijas pirmajos 20 gados viņā mācījās 241 audzēknis, no kuriem muižniecības pārstāvji tikai 90.-1795.g. Jelgava nonāca zem Krievijas varas un radās cerība Jelgavai tikt pie pilnas augstskolas. To apsolīja Katrina 2.,bet viņas nāve šo nodomu pārtrauca. 1800.g.ķeizars Pāvels pavēlēja jelgavas akadēmiju pārvērst par universitāti, bet 1801.g. pavasarī viņu noslepkavoja galmenieki grāfa Palena (Iecavas) vadībā. Pēc viņa Krievijas tronī nāca Aleksandrs1 un tas atcēla sava priekšgājēja rīkojumu un lika universitāti atvērt Tērbatā. Bijušo hercoga Pētera akadēmiju pēc tam pārvērta par vienkāršu ģimnāziju. Jelgavas sapnis par savu augstskolu likās izsapņots uz visiem laikiem, sevišķi vēl tāpēc, ka Rīgā nodibinājās politechniskais instituts. Arī pēc Latvijas atbrīvošanas Jelgava varēja  tikai atcerēties savu skaisto sapni par augstskolu, bet nevarēja uzdrošināties cerēt pie tāda tikt. Bet tad nāca zemgalis, kas šo Jelgavas un visas Zemgales sapni neaizmirsa. – Jelgava reiz bija bijusi akadēmijas pilsēta un viņai atkal bija tādai tapt. Šis vīrs bija mūsu Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis. Pateicoties viņam Zemgales senais sapnis tapis īstenība – Jelgava ir augstskolas – akadēmijas pilsēta. Viņai ir sava un reizē visas Latvijas lauksaimniecības akadēmija. Tās pirmais rektors ir prof. Dr. agr. P.Kreišmanis un pirmā studente, kas viņā ierakstījās ir Mirdza Cīrulis.

Zinātņu lāpa atkal spoži iedegta Zemgales sirmajā metropolē Jelgavā un tā spēcīgi liesmos par godu viņas iededzējam diženajam zemgalim, mūsu Vadonim un par slavu mūžīgai Latvijai.’’

Leave a Reply

Your email address will not be published.


7 − = 4

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>